1873. gada 8. decembrī. Pirms 150 gadiem Tukuma apriņķa Smārdes muižas kalpa ģimenē piedzima rakstnieks un grāmatizdevējs Ansis Gulbis – pirmais, kurš 20. gadsimta sākumā ķērās pie Andreja Pumpura, Aspazijas, Doku Ata, Pērsieša kopoto rakstu izdošanas, strādādams praktiski ar visiem tā laika latviešu literātiem.

Reklāma

Latvijas kultūrvēsturē Gulbis ievērojams kā viens no ietekmīgākajiem 20. gadsimta pirmo gadu desmitu latviešu grāmatniecības tendenču veidotājiem. Viņš izdevis arī leģendāros 20.–30. gadu Latviešu konversācijas vārdnīcas sējumus. Laikabiedri atzīmēja, ka "Gulbja izdevniecība, vadīta ne tikai no ideālista, bet arī sava aroda lietpratēja". Kad 1933. gadā tika svinēta šī kultūras darbinieka sešdesmitā dzimšanas diena, prese konstatēja, ka Latvijā nez vai atrastos tāda vieta, kur plauktā nebūtu nevienas Gulbja izdotas grāmatas. Savu izdevēja darbību Gulbis bija sācis 1903. gadā ar Raiņa un Aspazijas tulkoto vācu klasiķa Johana Volfganga Gētes dzeju izdošanu vairākos sējumos, bet 

30 gadus vēlāk viņa kontā jau bija ap 1500 izdotu grāmatu aptuveni piecu miljonu lielā metienā. 

Līdz aiziešanai 1936. gada 13. februārī izdevēja sarūpēto grāmatu skaits sasniedza divus tūkstošus. Uzņēmēja maksātie honorāri palīdzēja dzīvot un strādāt daudziem tā laika literātiem. Nacionālās enciklopēdijas šķirklī grāmatzinātnieks Viesturs Zanders atzīmējis: "Bez A. Gulbja morālā un finansiālā atbalsta nav iedomājams latviešu oriģinālliteratūras straujais uzplaukums 20. gadsimta sākumā." Darbības sākumā Gulbis lika uzsvaru uz vienkārši noformētām mīksto vāku grāmatām bez ilustrācijām, taču par demokrātisku samaksu, kas nodrošināja kvalitatīva satura izdevumu pieejamību plašam interesentu lokam. Viņš allaž sekoja līdzi potenciālo lasītāju pirktspējai un viens no pirmajiem sāka pārdot grāmatas arī uz nomaksu, tā laikus paplašinot lasītāju loku, kas vēlāk sāka atļauties arī prestižākus sējumus.

Jaunais Zemgalietis, 1923. gada 8. decembrī

Dāmas kungu vagonos. Braucot pa dzelzceļu, bieži nākas novērot, ka vagons ar uzrakstu "Sievietēm un bērniem" ir gandrīz tukšs, turpretim pārējie vagoni pārpildīti, ka pasažieriem jāstāv kājās. Vai dāmas nevarētu viņām piešķirtās privilēģijas labāk izmantot? Viņām bieži jāstrīdas ar kungiem pīpēšanas dēļ. Savā vagonā taču viņas var ļoti ērti un patīkami braukt.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.