1923. gada 4. decembrī. Pirms 100 gadiem iesvētīja un oficiāli atklāja Daugavpils Valsts skolotāju institūtu – mācību iestādi, kas uzskatāma par mūsdienu Daugavpils Universitātes priekšteci.

Reklāma

Ar dažādiem nosaukumiem skolotāju institūts praktiski darbojās jau kopš 1920. gada rudens, bet 1922. gada decembrī tas saņēma pastāvīgas telpas Pēterpils (Saules) ielā 1/3, kuras pamatīgi izremontēja par Izglītības ministrijas budžeta līdzekļiem, padarot "plašas un labi ierīkotas". Latvijas valstij lojālu un latviski noskaņotu skolotāju sagatavošana Latgales skolām, ņemot vērā Daugavpils un apkaimes specifiku, tika uzskatīta par valstiski ļoti svarīgu. Iesvētīšanas ceremoniju veica kā katoļu garīdznieks Julijans Vaivods, tā luterāņu mācītājs Arkādijs Rumpēters. Pēc tam izglītības ministra vietnieks Staņislavs Jaudzems turēja runu par audzināšanas nozīmi: "Katram jāpieliek rokas, lai audzinātu apzinīgu valsts saimi. Mums visiem jābūt nacionālistiem. Bērnus katrs nevaram audzināt mājās, tā jāsūta skolās, kamdēļ skolotājiem jābūt uzticamiem." Savus pārstāvjus uz pasākumu bija sūtījušas ne vien dažādas mācību iestādes no visas Latvijas, bet arī pašvaldības un sabiedriskās organizācijas. Apsveikuma telegrammas un vēstules piesūtīja valdības vadītājs Zigfrīds Anna Meierovics, Saeimas priekšsēdētājs Frīdrihs Vesmanis, izglītības ministrs Hugo Celmiņš, virkne ietekmīgu inteliģences pārstāvju. "Latvijas Vēstneša" korespondents dažas dienas vēlāk rakstīja: 

"Daugavpils āriene atstāj diezgan drūmu, nožēlojamu iespaidu – nav latviskas nokrāsas. Bet, ieejot institūta telpās, rodas cits iespaids. 

Pie sienām vītnēm apvītas izkārtas ievērojamāko tautas darbinieku ģīmetnes, pašu audzēkņu zīmētas. Latvisko garu vēl pavairo audzēkņu tautiskie uzvalki zīļu vainadziņiem." Svinīgās atklāšanas brīdī institūtā mācījās 84 audzēkņi un 53 audzēknes. Starp tiem viens lietuvietis, viens baltkrievs un viens igaunis, bet pārējie latvieši. Kā uzrunā bija teikusi iestādes vadītāja Valentīna Seile, audzēkņi nāca no visām Latvijas malām, taču latgaliešu bijis "samērā nedaudz". Līdz 1931. gadam institūtu bija beiguši 225 jaunie skolotāji, no kuriem ap 70% palika strādāt Latgalē. Daugavpils Valsts skolotāju institūts turpināja darboties līdz 1952. gadam, kad to pārveidoja par Daugavpils Pedagoģisko institūtu.

Darba Balss, 1923. gada 4. decembrī

Strenči. Arī skolotājs. 18. novembrī baznīcas padome sarīkoja bazāru. Vietējās pamatskolas pārzinis P. A. iepriekš saviem audzēkņiem pasludināja, ka bazāru nav tiesības apmeklēt. Pēc dažām dienām Strenčus apciemo kāds kino ar bēdīgi slaveno "Tarzānu". Šoreiz skolas pārzinis visiem skolēniem pasludina, ka vakarā biedrībā tiks rādīts "Tarzāns" un apmeklēt izrādi viņš dodot tiesību katram. Skolēnu vecāki neizprot skolotāja ieskatus, jo bazāru, kurā bērni patiešām varētu ko mācīties un novērot (izstādīti dažādi izšuvumi, koka izstrādājumi, uzvestas kora dziesmas utt.), skolas pārzinis noliedz apmeklēt, bet veicina seklu izrāžu apmeklēšanu, kuras uz bērniem var vienīgi demoralizējošu iespaidu atstāt.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.