1924. gada 18. oktobrī. Pirms 100 gadiem Rīgā pabeidza un pilsētas valdes rīcībā nodeva tiltu pār pilsētas kanālu toreizējās Elijas ielas galā.

Reklāma

Ierēķināts divām tramvaja sliežu līnijām un vēl pajūgu un gājēju ceļiem abās pusēs, tilts savienoja pilsētas centra daļu ar Latgales priekšpilsētu un bija pirmā būve Rīgas Centrāltirgus kompleksā, kas pastāvēja vēl tikai projektā. Līdz ar šo tiltu bija sākti arī kanāla krastmalas nostiprināšanas un izbūves darbi tirgus pusē, kur paredzēja veidot nobrauktuves un pagrabus ar ejām uz paviljoniem. 

Avīzes vērtēja: "Tilts būvēts no dzelzsbetona un tas atstāj vienkāršu, bet monumentālu iespaidu. Tas ir 24 metrus plats un 40 metrus garš."

Konstrukciju, kas kalpo arī mūsdienās, veidoja inženieris Alfrēds Razums un uzņēmējs, agronoms Žanis Eglītis. Rīgas pilsēta tai bija atvēlējusi 159 tūkstošus latu un tā bija dārgākā būve, ko galvaspilsēta no sava celtniecības budžeta togad atļāvās. Uzbūvēja tiltu patiešām ātri. 1924. gada jūlija sākumā starp deviņu pretendentu piedāvājumiem izvēlējās piemērotāko. Darbi pēc uzvarētāja paziņošanas bija jāsāk nekavējoties. Līgumu parakstīja 17. jūlijā, 23. jūlijā sāka dzīt pirmos pāļus, bet 8. septembrī, pilsētas galvam Alfrēdam Andersonam, Rīgas policijas prefektam Teodoram Grīnvaldam un vēl vairākiem augstiem ierēdņiem klātesot, svinīgi lika tilta pamatakmeni. Andersons tad atzīmēja, ka šis ir pirmais Latvijas valsts laikā galvaspilsētā pašu spēkiem projektētais un celtais tilts, "tilts pār Rīgas pagātnes drupām uz mūsu galvaspilsētas nākotni, kas piepildīs cerības par iedzīvotāju labklājības uzplaukšanu". Būves pamatos kapsulā noglabāja pergamenta lapu ar Valsts prezidenta Jāņa Čakstes, valdības locekļu, pilsētas valdes un domes vadošo personu vārdiem.

Kā sākotnējo pabeigšanas termiņu noteica 10. oktobri, taču pāļu dzīšanas laikā atklājās, ka kanāla gultnē ir vairāki lieli akmeņi, kas darbus aizkavēja. Novēlošanās bija pavisam neliela. "Tilta izgreznojumus", ar kādiem laikam domāja margas un laternas, uzstādīja nākamajā gadā.

No Vaiņodes cepelīnu bāzes pārvestās tirgus paviljonu metāla konstrukcijas būvlaukumā sāka sliet 1926. gadā, bet tad sekoja finansiālu grūtību radīta pauze. Centrāltirgus kompleksu pabeidza un atklāja 1930. gadā.

"Rīgas Ziņas", 1924. gada 18. oktobrī

Cīņa par Doles spēka staciju. Latvju sabiedrību stipri uztrauc baumas, it kā Doles spēka stacijas izbūvi daudzi mūsu atbildīgi politiķi un kāda iespaidīga persona finanšu resorā cenšoties nodot vācu uzņēmējiem. Līdz šim mēs skaitījām par nepierādāmu patiesību, ka vācu kapitāla ieplūšana Latvijā ir bīstama, ka daudz vēlamāks mums ir angļu kapitāls. Tomēr, kā redzams, cilvēki no dažādām partijām cīnās, jādomā, ne bez savtīgiem nolūkiem, lai panāktu vācu kapitāla un vācu strādnieku ieplūšanu. Vai tas varētu būt tiesa?

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.