1933. gada 7. decembrī. Pirms 90 gadiem Saeimas deputāta mandātu par pretvalstisku darbību 21. novembrī arestētā deputāta Friča Berga vietā saņēma Strādnieku un zemnieku frakcijas, būtībā komunistu, deputāts Arnolds Deglavs (1904–1969).

Reklāma

Pirmā Saeimas sēde ar viņa piedalīšanos notika 12. decembrī. "Jaunākās Ziņas" 29 gadus vecajam Deglavam veltīja dažas rindas: "Sarunā ar mūsu līdzstrādnieku deputāts paskaidroja, ka viņš ir liepājnieks. Viņa tēvs Liepājā gadījuma darba strādnieks. Jaunais Deglavs Liepājā beidzis vidusskolu un 1925. gadā iestājies Latvijas Universitātes Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātē, darbojas vēl kā Rīgas Krājaizdevu sabiedrības grāmatvedis. Deglavs vairākkārt sēdējis cietumā uz Kerenska likuma [vēl 1917. gadā Krievijā pieņemts un kādu laiku bija spēkā arī Latvijas valstī] par administratīvajām tiesām pamata, tiesāts arī par politiskām lietām, bet nenotiesāts." Plašākai sabiedrībai Deglava vārds bija svešs, ja neskaita, ka 1929. gadā viņu kā studentu apsūdzēja par līdzdalību Latvijas valstī aizliegtajā kompartijā. Komunistu rindās viņš patiešām iekļāvās 1927. gadā, taču toreiz to nepierādīja un apsūdzēto attaisnoja. 

Neviens nevarēja zināt, ka šis jaunais pagrīdnieks 1940. gadā padomju okupācijas apstākļos tiks iecelts par Rīgas pagaidu izpildkomitejas priekšsēdētāju, tas ir, Rīgas pašvaldības vadītāju, 

būs Rīgas galva arī no 1944. līdz 1951. gadam, kad zaudēs amatu un tiks izslēgts no kompartijas traģiskās tvaikoņa "Majakovskis" katastrofas un, šķiet, vēl citu iemeslu dēļ. Viņu skāra arī sankcijas pret tā saucamajiem nacionālkomunistiem 1959. gadā. 1961. gadā Deglavu tomēr reabilitēja un ļāva ieņemt Jūrmalas izpildkomitejas priekšsēdētāja amatu. Jūrmalu viņš vadīja līdz 1969. gadam. Ja par 1933. gadu, tad vēlāk 1935. gada oktobrī Rīgas apgabaltiesa konstatēja, ka deputāta statusu un imunitāti Deglavs līdz Kārļa Ulmaņa 1934. gada 15. maija apvērsumam un Saeimas atlaišanai, būdams viens no nelegālās kompartijas līderiem, bija izmantojis kā aizsegu komunistiska satura literatūras un uzsaukumu iespiešanas un izplatīšanas organizēšanai.

Latvis, 1923. gada 7. decembrī

Aicinājums. Šoziem Latvijā sastopami daudz ziemojoši putni, kā arī apmetušies caurgājēji. Tomēr daudzmaz noteiktākas un pārbaudītas ziņas trūkst. Tāpēc Latvijas Dabas zinātņu mīļotāju biedrības ornitoloģijas sekcija nolēmusi organizēt visā Latvijā putnu dzīves un kustības novērošanas punktus, un lūdz visus interesentus, kā: medniekus, mežziņus un mežsargus pieteikties, kā arī piesūtīt biedrībai jau sakrātos novērojumus un arī pašus putnus, ja tādi nāktu interesentu rokās. Iesūtītās ziņas un materiālus sakopos biedrība Latvijas dabas muzejā. Biedrības adrese: Rīgā, Marijas ielā 47, dz. 2. Birojs atvērts otrdienās un ceturtdienās no 4-7, svētdienās no 2-4. Steidzīgos gadījumos griezties Pilslaukumā 2, dz. 5.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.