1943. gada 5. decembrī. Pirms 80 gadiem Aizkraukles luterāņu baznīcā Aizkraukles novada Skrīveru pagastā iesvētīja jauno altārgleznu, ko bija darinājis mākslinieks Augusts Annuss.

Reklāma

Tobrīd tas bija nozīmīgs un daudzējādā ziņā simbolisks notikums vācu okupētās Latvijas kultūras dzīvē. Ritēja Otrais pasaules karš, latviešu jaunekļus aizvien lielākā skaitā iesauca leģionā, bet situācija Austrumu frontē, līdzīgi Latvijas nākotnes izredzēm, šķita biedējoša. Tādēļ arī gleznas moto atbilda laikmeta noskaņai – tā ir lūgšana "Kungs, palīdzi mums – mēs grimstam!", balstoties Bībeles sižetā "Kristus nomierina vētru". Literatūrā šo Annusa darbu gan pazīst arī ar nosaukumu "Kristus svētī zvejniekus, kas izmet tīklus Daugavā". Izrādījās, ka gleznotājam tā bija astotā un pēdējā altārglezna Latvijā, jo nākamā gada vasaras beigās mākslinieks līdzīgi daudziem citiem latviešu inteliģences pārstāvjiem, bēgot no uzbrūkošās PSRS armijas, devās trimdā. Mākslas vēsturnieks Jānis Kalnačs raksta: "Augusta Annusa darbs ar moto "Kungs, palīdzi mums – mēs grimstam!" ir 

viens no nedaudzajiem tā laika mākslas darbiem, kas līdzīgi Lūcijas Garūtas un Andreja Eglīša kantātei "Dievs, Tava zeme deg!" tik tiešā veidā pauž laikmeta dramatisma un kara beigu traģiskās izjūtas." 

Arī Kalnača kolēģis Ojārs Spārītis uzskata: "Manuprāt, Aizkraukles baznīcas altārgleznā Augusts Annuss ir ierakstījis visskumjāko un arī tālredzīgāko no simboliskajiem Latvijas to dienu vēstures un nākamības redzējumiem." Mākslas zinātnieki konstatē, ka ne velti līdz tam Annuss savās reliģiska satura gleznās nebija izmantojis tik dramatiskus sižetus, tomēr arī šajā vairāk par abu slīkstošo nāves bailēm izcelta ticība glābiņam. Glezna bija tik emocionāli uzrunājoša, ka arī pēckara gados, kad Aizkraukles luterāņu baznīca nonāca ļoti bēdīgā stāvoklī, tā tika saglabāta un kļuva par tādu kā svētceļojuma objektu.

Dienas Lapa, 1923. gada 5. decembrī

Vieglprātīgas laulības šķiršanas tā paveicinājis jaunais laulības šķiršanas likums, ka viņa sekas nu gulstas kā smaga nasta uz Liepājas sabiedrību. Laulības šķiršanas galvenā kārtā ierosina vīri, kuriem radušās jaunas līgavas. Pēc šo laulību šķiršanas bērni paliek pa lielākai daļai pie mātēm. Tā kā šo bērnu tēvi pēc laulības šķiršanas ieskata bieži sevi par atbrīvotiem no saviem pienākumiem pret bērniem, tad atšķirtās sievas ar saviem bērniem pāriet gandrīz bez izņēmuma sabiedrības sociālā apgādībā. 

Ērtība, ar kādu tagad panākama laulības šķiršana arī bez dibinātiem iemesliem, jau tādā mērā satricinājusi laulības dzīves pamatu, ka daudzi pāri uz noteiktu laiku iedodas tā sauktās civillaulībās, kuras nekur oficiāli netiek reģistrētas un tādēļ arī oficiāli nav šķiramas. 

Šīs laulības arī tiek nosauktas par "taupības laulībām", jo ar viņām var aiztaupīt reģistrēšanās maksu dzimtsarakstu nodaļās un šķiršanās izdevumus apgabaltiesai. Šīm "civillaulībām" piemīt arī tas labums, ka viņās nesodīti par laulības pārkāpšanu var iedoties no vīriem aizbēgušās sievas un vīri, kas padzinuši savas sievas ar bērniem. Visi šie labumi galīgi izposta laulības dzīves veselīgos pamatus un "jauno laulību" bērnus uzkrauj kā smagu nastu sabiedrības apgādībai.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.