1953. gada 30. novembrī. Pirms 70 gadiem jūlijā izveidotās un kongresmeņa Čārlza Kerstena vadītās ASV Kongresa izmeklēšanas komitejas Baltijas valstu okupācijas jautājumā – "Kerstena komisijas" – priekšā stājās ASV valsts sekretārs Džons Fosters Daless.

Reklāma

Viņa runa, tāpat kā Kerstena komisijas dalība kopumā, deva nozīmīgu ieguldījumu Vašingtonas un arī citu rietumvalstu politikas turpmākajā noformēšanā attiecībā uz Baltijas valstu okupācijas juridisko neatzīšanu. Daless komisijas priekšā uzsvēra, ka Baltijas valstu tautas nedrīkst zaudēt cerības, jo pasaules tūkstošgadīgajā vēsturē bijis ļoti daudz gadījumu, kad atsevišķas valstis uz laiku okupētas un iekļautas impēriju sastāvā. Pēc Dalesa domām, baltiešiem visiem spēkiem jāpretojas padomju despotismam, kas galu galā beigšoties ar brīvības atgūšanu. 

Raksturojot ASV politiku Baltijas jautājumā, valsts sekretārs atzīmēja, ka padomju diktatoriskais režīms nebūs mūžīgs; tam noteikti jāmainās, citādi tas sabruks.

 Vašingtonas ārpolitikas veidotājs pauda, ka ASV atbalsta visas apspiestās tautas aiz "dzelzs priekškara" un brīvā pasaule nav samierinājusies ar to likteni. Daless solīja, ka ASV neslēgs nekādus darījumus ar PSRS uz šo tautu rēķina, un apstiprināja, ka ASV prezidenta Dvaita Eizenhauera administrācijas nostāja Latvijas, Lietuvas un Igaunijas statusa ziņā nav mainījusies. Uzrunas nobeigumā ASV valsts sekretārs atzīmēja, ka Vašingtona palikusi uzticīga Atlantijas hartas principiem un ir apņēmības pilna panākt suverenitātes tiesību atjaunošanu tām tautām, kam šī suverenitāte atņemta ar spēku. Kā norādījis vēsturnieks Antonijs Zunda, Kerstena komitejas darbība deva būtisku ieguldījumu Baltijas jautājuma izskaidrošanā ASV un citās rietumvalstīs. Tā apstiprināja, ka Padomju Savienības rīcība neatbilst starptautiskās likumdošanas principiem. Komitejas darbība stiprināja baltiešu trimdas ticību savu valstu neatkarības atjaunošanai nākotnē.

Brīvā Zeme, 1923. gada 30. novembrī

Ezere. Agrāro likumu ievedot dzīvē, bieži jāsastopas ar paviršībām un iedzīvošanās kāri. Pirmā kārtā ir izvirzījušies tādi subjekti, kas cenšas ar visādiem līdzekļiem apiet likumu ar līkumu, lai sasniegtu zemes piešķiršanu. Būtu interesanti zināt, piemēram, uz kāda pamata bijušais Sanas muižas rentnieks Kleinberga kungs dabūja pašā centrā 3 jaunsaimniecības, apvienotas vienā gabalā priekš sevis un saviem nepilngadīgajiem dēliem, kuri vēl sēd uz skolas sola un nekad arklu rokās nav ņēmuši, nedz arī ņems. Turpretī daudziem, kas cīnījušies par neatkarīgo Latviju, nemaz nerunājot par pārējiem bezzemniekiem, jāpaliek tukšā. Tas pats sakāms par Celmu dīķa iznomāšanu kādam E., kurš jau nespēj apsaimniekot savas divas mājas. Ievērojot augšā sacīto, būtu vēlams, ja valdība piegrieztu vairāk vērības agrārā likuma kārtīgai izvešanai, ieceļot īpašas revīzijas komisijas, kas lai revidētu zemes ierīcības komiteju darbību un lūkotos arī uz to, kam jaunsaimniecības it īsti piešķir, lai tādā kārtā zeme nenāktu spekulantu, bet viņas tiešo apstrādātāju rokās.

 

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.