7.3 °C
1943. gada 28. novembrī. Pirms 80 gadiem PSRS vēstniecībā Irānas galvaspilsētā Teherānā sākās vairāku dienu konference, kurā piedalījās britu premjers Vinstons Čērčils, ASV prezidents Franklins Rūzvelts un PSRS diktators Staļins.
Teherānas konference bija pirmā reize, kad vienuviet tikās visu trīs lielāko antihitleriskās koalīcijas valstu vadītāji, tā sauktais "lielais trijnieks". Sarunu gaitā pārsprieda pasaules iekārtojumu pēc Otrā pasaules kara, bet galvenais rezultāts bija lēmums par rietumvalstu armiju otrās frontes atklāšanu Eiropā. Baltijas valstu likteni pārrunāja noslēgumā, 1. decembrī. Saskaņā ar pierakstiem starp Rūzveltu un Staļinu tad risinājies šāds diplomātiski piesardzīgs dialogs. Rūzvelts: "ASV var tikt pacelts jautājums par Baltijas republiku iekļaušanu PSRS, un pieļauju, ka starptautiskā doma uzskatīs par vēlamu, lai kaut kad nākotnē kādā veidā tiktu pausts šo republiku tautu viedoklis šajā jautājumā. Tāpēc ceru, ka maršals Staļins ņems vērā šīs vēlmes. Man personīgi nav nekādu šaubu, ka šo valstu tautas nobalsos par pievienošanos PSRS tikpat draudzīgi, kā to izdarīja 1940. gadā." Staļins: "Lietuvai, Igaunijai un Latvijai pirms revolūcijas Krievijā nebija autonomijas. Cars tad bija savienībā ar ASV un Angliju, un neviens neuzstādīja jautājumu par šo valstu atdalīšanu no Krievijas. Kāpēc tāds jautājums izvirzīts tagad?" Rūzvelts: "ASV dzīvo zināms daudzums lietuviešu, latviešu un igauņu. Es zinu, ka Lietuva, Latvija un Igaunija agrāk un vēl pavisam nesen bija PSRS daļa un, kad krievu armija atkal ieies šajās republikās, es nesākšu tamdēļ karu ar PSRS. Taču [ASV] sabiedriskā doma var pieprasīt tur plebiscītu."
Staļins: "Kas attiecas uz Lietuvas, Latvijas un Igaunijas tautu vēlmju izpausmēm, tad mums būs ne mazums iespēju šo republiku tautām izteikt savu gribu (..)
Tas, protams, nenozīmē, ka plebiscītam šajās republikās jānotiek kaut kādas starptautiskas kontroles formā." Rūzvelts Staļinam neiebilda, taču norādīja, ka tomēr "būtu lietderīgi" kādā brīdī pavēstīt, ka Baltijā pēc zināma laika sarīkos vēlēšanas. "Protams, to varēs izdarīt," atteica Staļins.
Latvijas Vēstnesis, 1923. gada 28. novembrī
Cēsis. Svētdien, 25. novembrī, mirušo piemiņas dienā vietējās sabiedriskās organizācijas sarīkoja lāpu un sveču gājienu uz Brāļu kapiem Lejas kapsētā. Kapsētā bija aizdedzinātas daudzas sveces, kas atgādināja Ziemsvētku klusumu. Garīgo ceremoniju izpildīja bijušais latviešu strēlnieku pulka mācītājs Apkalns. Pieminot kritušos strēlniekus un nacionālās armijas karavīrus, kas nolikuši savas galvas uz Daugavas, Gaujas, Ventas un Zilupes krastiem, klausītājiem acīs mirdzēja aizgrābtības asaras. Jaukts koris nodziedāja piemērotas dziesmas. Svētki beidzās ar Šopēna sēru maršu, ko nospēlēja pūtēju orķestris.
