1763. gada 24. novembrī. Pirms 260 gadiem Rīgā atvēra pirmo viesnīcu mūsdienu izpratnē – "Hotel de St. Petersbourg" jeb Pēterburgas viesnīcu Pils laukumā 4.

Reklāma

Tas bija privāts uzņēmums, kura ēka saglabājusies līdz mūsdienām un ir valsts aizsargājams kultūras piemineklis. Atsevišķi Rīgas rātes mēģinājumi radīt un uzturēt viesnīcas tipa iestādes ar dažām pilsētas viesiem domātām istabām bija gan 17., gan 18. gadsimtā, taču tie izrādījās īslaicīgi, jo klientu bija ļoti maz un iniciatīva neatmaksājās. Kopš viduslaikiem darījumos atbraukušie tirgotāji, laucinieki un cita publika parasti apmetās vai nu priekšpilsētu iebraucamajās vietās un krogos, vai arī meklēja naktsmājas pie pazīstamiem vai rekomendētiem namniekiem. Turklāt jāatceras, ka primitīvā ceļu tīkla un pārvietošanās līdzekļu dēļ ļaudis šajā laikā nebija īpaši mobili. Situācija sāka pakāpeniski mainīties tikai 18. gadsimta beigās, kad Rīgai nācās arī domāt, kur izvietot šurp komandētos Krievijas impērijas ierēdņus. Atļauju atvērt viesnīcu "Hotel de St. Petersbourg" saņēma kāds Johans Jakobs Dutgens, kam, šķiet, jau bija viesmīlības pieredze. Līdz pat pastāvēšanas noslēgumam 1941. gadā šī vieta saglabāja Rīgā prestižākās statusu, kur "tekošs ūdens" bija katrā numuriņā. Visas slavenības un prominences – cari, karaļi, dziedātāji, diplomāti, politiķi –, kas ieradās Rīgā, parasti apmetās Pēterburgas viesnīcā. 

Tur uzturējušies vismaz septiņi Krievijas cari un impērijas feldmaršals Aleksandrs Suvorovs, bet īstā prominenču plūsma sākās pēc Latvijas valstiskuma nodibināšanas. 

Minētajā hotelī mituši Krievijas Pilsoņu kara "balto" kustības līderis ģenerālis Nikolajs Judeničs (1919), Zviedrijas karali Gustavu V pavadošā svīta (1929), Albānijas karalis Ahmeds Zogu ar ģimeni (1939). 1934. gadā viesizrāžu tūres laikā tur neskaidros apstākļos it kā no sirdstriekas nomira izcilais krievu opertenors Leonīds Sobinovs. Pēc Otrā pasaules kara padomju okupācijas laikā agrāko viesnīcu pārvērta par kopmītnēm un komunālajiem dzīvokļiem.

Jaunākās Ziņas, 1923. gada 24. novembrī

Ārsti un slimnieki. Sakarā ar slikto laiku ārsti – speciālisti stipri apkrauti ar darbiem, tā ka uz katru uzaicinājumu nevar slimniekus mājās apmeklēt. Slimokasu dalībnieki žēlojas savām valdēm, ka daži ārsti iepriekš apjautādamies un dabūdami zināt, ka jāiet pie kases dalībnieka vai viņa ģimenes locekļa, atsakoties no apmeklēšanas aiz nevaļas vai noguruma. Turpretim pēc dalībnieku domām, galvenā vaina esot it kā slimokasu mazie honorāri. No ārstu aprindām aizrāda, ka ļoti bieži slimokasu dalībnieki izsaucot ārstu mājās bez sevišķas vajadzības. Tā nesen profesors Dr. K. no kādas slimokases dalībnieka sievas ļoti lūgts apmeklēt nopietni saslimušo vīru. Kad profesors ieradies pie slimnieka, tad izrādījies, ka pēdējam darīšana ar paģirām.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.