Garīga pārslodze, pārāk liela atbildība, nedrošība un bailes par nākotni, regulāra saskare ar citu cilvēku emocijām, piemēram, strādājot skolā, poliklīnikā, klientu apkalpošanas sfērā, var izraisīt trauksmi, depresīvu noskaņojumu, pat izdegšanu. 

Tiem, kuri nevēlas sēdēt ārsta kabinetā vai lietot zāles, var palīdzēt mērķtiecīgi vadīti pārgājieni un citas aktivitātes brīvā dabā.

Daba, izaicinājumi un sarunas

Kas ir piedzīvojumu terapija, un ar ko tā atšķiras no aktīvas atpūtas brīvā dabā, piemēram, apmeklējot sporta un piedzīvojumu nometni? "Tā ir speciālistu vadīta programma brīvā dabā, kas tiek īstenota ar terapeitisku nolūku, nevis lai izklaidētos un vienkārši gūtu prieku. Aktivitātes ir tikai rīks, ar kura palīdzību var nonākt līdz atklāsmēm. Programma tiek vērsta uz dalībnieku vajadzībām, jo katram ir kādi mērķi, kurus viņš vēlas sasniegt, iekšējs konflikts, domas, emocijas, piemēram, kauns, bailes, dusmas, ar kurām viņš vēlas strādāt, un veidota tā, lai ikviens varētu izvēlēties un paņemt sev to, kas viņam visvairāk ir vajadzīgs. Arī izvēle nedarīt neko ir pilnīgi normāla. Pēc katras aktivitātes tiek atvēlēts laiks refleksijai – dažreiz tā ir pusstunda, citreiz pat vairākas stundas," atšķirību skaidro ergoterapeite, sociālā darbiniece un biedrības "Adventure Therapy Latvia" valdes priekšsēdētāja Unda Avota. Programmā tiek izmantoti aktīvi, izaicinoši piedzīvojumi, kuru uzdevums ir izgaismot problemātiskus jautājumus, kuri pēc tam tiek pārrunāti, lai radušās atziņas dalībnieki varētu pārnest uz savu ikdienas dzīvi, mainītu attieksmi pret dažādām lietām, savus uzskatus, paradumus, iegūtu pavisam citu pieredzi. Piedzīvojumu terapija balstās uz vairākiem principiem – sevis pārvarēšanu piedzīvojumu aktivitātēs, ar kuru starpniecību tiek apgūti jauni uzvedības modeļi, pieredzes izglītību, kas ļauj apgūto ieviest ikdienā, sarunas, ar kurām tiek gūtas jaunas atklāsmes, un dabas dziedinošā iedarbība.