Jāņos līgotājām jābūt galvā ziedu vainadziņam. Tāda ir no senčiem mantota tautas tradīcija, kas saglabājusies līdz pat mūsdienām. Pinot Jāņu vainagu, jādomā gaišas domas, lai, uzliekot šo vainagu galvā, gan pieplūstu enerģija, gan veidotos aizsardzības aplis.

Ko plūkt un ko atstāt pļavā

Zāļu dienā, 23. jūnijā, sievas dodas uz pļavām un laukiem pēc jāņuzālēm, lai varētu pīt vainagus un pušķot māju, savukārt vīrieši parūpējas par meijām, bērzu, ozola un pīlādžu zariem. Saskaņā ar senču ticējumu bērzi saimniecībai piesaista labklājību un veselību, tāpēc ar meijām un bērzu zariem rotā durvis, vārtus, istabas, kūtis un klētis. Savukārt pīlādzim piedēvē spēju pasargāt no ļaunajiem gariem.

Lai gan tautasdziesmās teikts, ka “visa laba jāņuzāle”, visīstākās ir pīpenes, madaras, rudzupuķes, sarkanais un baltais āboliņš, pļavas dedestiņa, nārbuļi un papardes. Vācot materiālu vainadziņiem, jāatceras, ka nedrīkst plūkt aizsargājamos augus, kuri kļuvuši par retumu Latvijas pļavās. To skaitā ir naktsvijoles, dzegužpuķes, dzegužkurpītes, Sibīrijas skalbes, jumstiņu gladiolas un vēl citi krāšņi augi. Noteikti jāiet garām spilgti dzeltenajām gundegām, jo tas ir indīgs augs, taču pilnus klēpjus var saplūkt lupīnas, kas ir invazīvs augs – nomāc pļavu puķu ziedēšanu. 

“Latvijas pļavas ir bagātas ar dažādiem augiem. Ja līdz Jāņiem dažas puķes paguvušas noziedēt, vainagam var pļavā saplūkt smilgas, bet mitrās grāvmalās grīšļus. No šiem augiem arī sanāk skaisti Jāņu vainagi,” iesaka floriste Dace Baumane.