Nereti janvāris tiek uzskatīts par ziemas posmu, kurā zivis ir jālūdzas...

Janvāris ir ziemas vidus, tas nozīmē, ka lielākajā daļā ūdenstilpju, īpaši mazajās un seklajās ūdenskrātuvēs, kur ir stāvošs vai lēni tekošs ūdens, var sākties zivju slāpšana. Tomēr šis ir interesants makšķerēšanas laiks gan pieredzējušiem mormišku dancinātājiem, gan arī mazāk pieredzējušiem copmaņiem.Zivis ir kļuvušas ļoti kūtras, bet tas jau nenozīmē, ka būs tikai jāsēž mājās. Jābrauc uz lielākām ūdenskrātuvēm, kur ūdenī ir izšķīdis vairāk skābekļa un tās turpina būt aktīvas. 

Makšķerēšana janvārī

Janvārī visi pērnie zemūdens ūdensaugi sāk aktīvi sadalīties, oksidēties un pūt. Šim procesam ir kaitīga ietekme uz skābekļa saturu ūdenī, kura trūkums ietekmē zivju uzvedību un, ko tur slēpt, arī ēstgribu. Tāpēc, lai nepaliktu bez copes, nevajadzētu gaidīt, ka šādās vietās notiks brīnums un zivis būs aktīvas. Zivis labāk meklēt ūdenskrātuvēs ar tīru gultni, tā var būt dūņaina vai smilšaina.

Visintensīvākā un interesantākā makšķerēšana šajā laikā laikam būtu straujākās ūdenskrātuvēs, kur notiek dabiska ūdens bagātināšanās ar skābekli, jo ir nepārtraukta ūdens masu sajaukšanās. Janvārī zivis meklējamas ziemošanas bedrēs, tusējas ap vietām, kur ir daudz dabiskās barības, tāpat zivis meklējamas netālu no piekrastes niedrēm, vietās, kur ir mainīgs dziļums, kā arī citās daudzsološās vietās.

Copei visveiksmīgākās dienas būtu ilgstoša atkušņa laikā, kā arī klusās, saulainās un bezvēja dienās, kad gaisa temperatūra nepārsniedz 10 grādus.

Izteikti švakākas copes dienas būtu, ja ir mainīgs atmosfēras spiediens, kā arī nepastāvīga gaisa temperatūra; jebkādi nokrišņi; stiprs vējš, it īpaši, ja tas ir ziemeļu vējš.