Oktobra nogalē Latvijas zvejnieki saņēma labas un sliktas ziņas vienlaikus – gan to, ka atļautie nozvejas apjomi samazināsies, gan to, ka samazinājums nebūs tik liels, kā sākotnēji baidījās.

Proti, ka atļautais brētliņu nozvejas limits Baltijas jūrā nākamgad samazināsies gandrīz par trešdaļu – 30,6% – un tiks atļauts nozvejot 19 299 tonnas šo zivju. Savukārt labās ziņas ir tās, ka nozvejas apjomu samazinājums nebūs tik liels, kā to gribēja panākt vides aizsardzības organizācijas un kā bija ieplānots Eiropas Komisijas (EK) sākotnējos dokumentos – 42%.

Šo izmaiņu panāca visu Baltijas valstu kopīgā pozīcija, tādēļ to varētu dēvēt par baltiešu nelielu politisko uzvaru. 

Vienlaikus panākta vienošanās, ka reņģu zvejas limits Rīgas līcī Latvijas zvejniekiem 2025. gadā provizoriski būs 22 408 tonnas, kas ir par 10% vairāk nekā šogad, bet Baltijas jūrā – 2326 tonnas, kas ir 2,1 reizi vairāk, tātad nākotne nav mālēta tikai ar melnu krāsu.