Leģendārais latviešu mūziķis un slavenās grupas “Credo” solists Guntis Veits ir ne tikai zvaigzne uz skatuves, bet arī laivā, un viņš uzskata, ka makšķerniekam vislabākais ezers ir tas, kuru pazīst.

Pirms daudziem gadiem sācis džerkot, turpina to darīt joprojām, katru reizi no Babītes ezera atgriežoties ar cienījamiem lomiem. Savukārt runājot par lielo zivju ķeršanu okeānā, kas ir tik fiziski smags process, ka pēc trīsmetrīgas buru zivs izvilkšanas, kad visi spēki bija galā, bet kuģa kapteinis, binoklī ieraudzīdams vēl tikpat cienījamu eksemplāru, skubināja, lai atkal met mānekli okeānā, Guntis atzīstas, ka pirmo reizi mūžā vēlējies, lai zivs nepieķeras.

Vai mūziķi savā starpā pārrunā ne tikai kā gājis koncertos, bet arī copē?

Daudz nesanāk, tikai pavaicāt, kur kāds ir bijis un ko noķēris. Mūziķiem nav bijusi iespēja mēroties makšķerēšanas prasmē, neesam piedalījušies sacensībās. Lai gan starp mūziķiem un māksliniekiem ļoti daudzi makšķerē.

Savulaik intervēju aktieri Gintu Grāveli, kurš teica, ka teātra aktieri esot rīkojuši makšķerēšanas mačus.

Aktieriem tas ir citādāk. Es ļoti labi zinu Gintu Grāveli, zinu, ko un ar ko viņš ķer. Ik pa brīdim gan ir bijušas domas, ka derētu sarīkot makšķerēšanas sacensības mūziķiem un māksliniekiem, bet līdz šim nav sanācis.

Sakiet, mūziķa arods cik lielā mērā ir makšķerēšanu veicinošs?

Nevarētu tā teikt – ja esi mūziķis, tas veicina makšķerēšanu. Tā ir sava veida atpūta, lai gan nopietniem makšķerniekiem tā nav atpūta. Tā ir agra celšanās, un visa diena tiek pavadīta uz ūdens. Es nerunāju par tādiem makšķerniekiem, kas sēž krastā, iemet ēsmu un var sēdēt stundām ilgi, skatoties uz pludiņu vai gruntsmakšķeres spicīti. Nopietna makšķerēšana ir ļoti aktīvs darbs.