Zaļo un zemnieku savienības paziņojums, kurā valdībā pārstāvēta partija pagājušajā nedēļā pauda satraukumu par Finanšu ministrijas ieceri nākamajā gadā samazināt pašvaldību finansējumu, kas apdraudot pamatfunkciju izpildi, visticamāk, bija adresēts vēlētājiem, ne tik daudz – valdošajai "Jaunajai Vienotībai". 

Vēl jo vairāk tāpēc, ka premjeres Evikas Siliņas ("JV") pārstāvētās partijas pašvaldību vadītājiem šis bija ne mazāk aktuāls jautājums, un varēja nojaust, ka kompromiss tiks meklēts. Ar to pašvaldību vadītājus valdības pārstāvji iepazīstināja pagājušā nedēļā Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) domes sēdē, kurā vietvaru vadītāji lēma par LPS un Ministru kabineta vienošanās un domstarpību protokola apstiprināšanu.

Valdība par atbalstu LPS un MK protokolam lems otrdien. Finanšu ministrija daļēji piekāpās pašvaldību prasībai atjaunot agrāko iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumu sadales proporciju starp valsti un pašvaldībām, kurām bija 80% no IIN ieņēmumiem, bet valstij – 20%. Tagad ir proporcija 75% un 25%. Kompromisa piedāvājums ieņēmumu sadalē ir 78% un 22%, solot nākamajā gadā turpināt sarunas par agrākās proporcijas atjaunošanu pilnībā. Tāpat valdība apņēmusies par 14 miljoniem eiro palielināt dotāciju pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā. Padomāts ir arī par papildu atbalstu piecām pierobežas pašvaldībām – Alūksnes, Augšdaugavas, Balvu, Krāslavas un Ludzas novadam –, kurām kopā paredzēti 2,5 miljoni eiro. Divas no šīm pašvaldībām vada Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), vienu – Daugavpils novada partija, vienu – "Jaunā Vienotība" ("JV"), bet vienu – Latgales partija, kas ir "JV" sabiedrotā.