15.7 °C
"Francijai spēlē džeki, kas pasaules čempionātā piedalījušies gadiem, ir līderi klubos un māk ļoti labi spēlēt. Ja sākumā neizej ar blīkšķi, tad paliek grūtāk," pēc spēles ar Franciju saka Latvijas hokeja izlases kapteinis Kaspars Daugaviņš.
Daugaviņš pasaules čempionātā Ostravā pirmajās divās spēlēs iemetis trīs ripas, piedevām divas no tām Latvijai deva uzvaru papildlaikā pār Poliju un Franciju. Pirms deviņiem gadiem, kad planētas meistarsacīkstes arī norisinājās Čehijā, Daugaviņš toreiz kopā ar Lauri Dārziņu arī bija izteikts uzbrukuma līderis. Interesanti, ka arī tad Latvija izcīnīja divas uzvaras papildlaikā (2:1 pret Šveici un 2:1 pret Austriju) un abos mačos uzvaras vārtus guva tieši Daugaviņš. Tātad viņam šobrīd ir četras tādas spēles un kā ziņo Starptautiskā hokeja federācija (IIHF), tas ir rekords, jo neviens hokejists pasaules čempionātos neko tamlīdzīgu nav iespējis. Jāpiezīmē, ka pasaules čempionātos papildlaiki neizšķirta gadījumā tiek spēlēti tikai no šī gadsimta sākuma, bet pirms tam spēle varēja beigties arī bez uzvarētāja noskaidrošanas.
Kaspars Daugaviņš: Pašam šķiet, ka šī ir pirmā reize, kad divās spēlēs pēc kārtas iemetu vārtus papildlaikā, izlasē jau nu noteikti, jo toreiz Čehijā pa vidu bija vēl viena spēle. Kāpēc mums sanāk tik dramatiski mači? Neviens līdzjutējs jau citādāk uz šejieni, ja nebūtu tik interesanti. Grūti mums iet, strādā, strādā, esi vadībā, bet ņem un ielaid un rezultāts kļūst 2:2. Cepuri nost, ka nesabrukām, jo hokejā tā notiek itin bieži, ielaid vienus vārtus un uzreiz vēl vienus dabū pakaļ.
Mums jāpriecājas par katru uzvaru, jo beigās katrs punkts būs svarīgs.
Pret Franciju mēs labi sākām, pirmās desmit minūtes dominējām. Smieklīgi jau brīžiem sanāk – mums tādi momenti, ieliec pāris reizes pustukšos vārtos un diezin vai franči atdzīvotos pēc 0:2. Bet tu neiemet, tad kāds noraidījums un pretinieki sajūt spēles garšu. Francijai spēlē džeki, kas pasaules čempionātā piedalījušies gadiem, ir līderi klubos un māk ļoti labi spēlēt. Ja sākumā neizej ar blīkšķi, tad paliek grūtāk. Mums ir tāpat pret favorītiem, piemēram, Kanādu, pirmo periodu nospēlē 0:0 un tad spēle sāk padoties arvien labāk un labāk, bet viņiem savukārt sākas panika. Tā arī mums. Šajā ziņā fani ļoti palīdz, jo kad iemetam, viņi atdzīvojas un emocijas tad ir labas. Viņi dzen mūs uz priekšu un tāda mijiedarbība ir vajadzīga, jo katrs nākamais mačs būs tikai grūtāks. Tas jau pierādījās pērn, ka fani liek mums labāk un pašaizliedzīgāk spēlēt.
Aptauja
Par kuru tēmu LASI.LV vēlētos uzzināt un lasīt vēl vairāk?
