Igauņu laikraksta "Postimees" korespondents Tallinā bija iesaistījies garākā sarunā ar kādu sievieti, kas atzina, ka tikko nobalsojusi par Vladimiru Putinu. 

Ievads, ja tā var teikt, diezgan nevainīgs – Igaunijā dzīvojošā Krievijas pilsone stāsta, ka viņa novērtē pozitīvās izmaiņas, kas pēdējo 25 gadu laikā notikušas Krievijā, un tas viss, pateicoties Putinam. No žurnālista jautājuma par karu viņa sākotnēji izvairās – tas esot provokatīvs, nevajagot te "jaukt mušas ar kotletēm". Nu bet tomēr... Tas nemaz neesot karš, bet gan "speciālā militārā operācija", un tas esot bijis nepieciešams līdzeklis. Tā vārds pa vārdam, un skatītāji uzzina, ka viņa atbalstītu arī tādu pašu "operāciju" pret Igauniju, ja, piemēram, Narva izdomātu atdalīties, bet Igaunija to neļautu. Priekškars...

Cik daudziem no svētdien pie Krievijas vēstniecības ēkas Rīgā rindās stāvošajiem bija līdzīgas slēptas domas? Ne jau visi tās gatavi publiski klāstīt kameras priekšā – daži, žurnālistu uzrunāti, diezgan rupji atteica.