Azerbaidžāna ceturtdien izsauca Francijas vēstnieku un nosodīja tiešu iejaukšanos Kalnu Karabahā saistībā ar Francijas pašvaldību nosūtīto humānās palīdzības konvoju uz Azerbaidžānas blokādei pakļauto armēņu anklāvu. Azerbaidžāna kopš decembra bloķē Lačinas koridoru, kas savieno Armēniju un Kalnu Karabahu.

Reklāma

Baku apgalvo, ka uz kalnu ceļa izvietojusi kontrolpunktus "drošības apsvērumu dēļ", bet Erevāna mudina iejaukties ANO, lai novērstu humāno katastrofu.

Trešdien vairāki Francijas politiķi, arī Parīzes mērs Anne Idalgo, pievienojās Francijas pašvaldību humānās palīdzības konvojam, kam tika liegts iebraukt Kalnu Karabahā.

Konvojā bija desmit kravas automašīnas.

"Humāno palīdzību nav iespējams nogādāt" Kalnu Karabahā, tviterī ierakstīja Idalgo, notikušo dēvējot par "cilvēktiesību totālu pārkāpumu. Tā ir humānā krīze".

Decembrī Azerbaidžāna slēdza Lačinas koridoru, kas ir vienīgais ceļš starp armēņu apdzīvoto Kalnu Karabahu un Armēniju.

Pusgada laikā vienīgais pārtikas un citu pirmās nepieciešamības preču avots 120 000 reģiona iedzīvotāju bija Starptautiskās Sarkanā Krusta komitejas un Krievijas miera uzturētāju kontingenta humānie konvoji.

Tas izraisījis akūtu pārtikas, medikamentu un degvielas trūkumu.

15. jūlijā Azerbaidžāna pārtrauca reģionā laist arī Sarkanā Krusta automašīnas, un tā rezultātā humānā katastrofa saasinājās.

Armēnijas kravas automašīnas ar humāno palīdzību netālu no Azerbaidžānas kontrolpunkta pie ieejas Lačinas koridorā, kas ved uz Kalnu Karabahu. Erevāna vainojusi Baku par Kalnu Karabahai domātās palīdzības bloķēšanu.
Armēnijas kravas automašīnas ar humāno palīdzību netālu no Azerbaidžānas kontrolpunkta pie ieejas Lačinas koridorā, kas ved uz Kalnu Karabahu. Erevāna vainojusi Baku par Kalnu Karabahai domātās palīdzības bloķēšanu.
Foto: AP/Scanpix

Februārī ANO Starptautiskā tiesa Hāgā, kur Armēnija bija vērsusies ar prasību, lika Azerbaidžānai īstenot visus tai pieejamos pasākumus, lai pa Lačinas koridoru nodrošinātu cilvēku, transporta un kravu netraucētu kustību abos virzienos.

Azerbaidžāna tiesas lēmumu ignorē, bet Baku propagandisti apgalvo, ka ceļš esot atvērts.

2020. gadā uzliesmojusī karadarbība Armēnijas un Azerbaidžānas starpā, kas ilga sešas nedēļas, beidzās, kad abas valstis ar Krievijas starpniecību noslēdza vienošanos par uguns pārtraukšanu.

Saskaņā ar vienošanos armēņi zaudēja daļu Kalnu Karabahas pamatteritorijas, kā arī visus tā dēvētās drošības buferzonas rajonus, kas kopš 90. gadiem atradās armēņu kontrolē.

Neskatoties uz Armēnijas un Azerbaidžānas miera sarunām ASV un Eiropas Savienības (ES) paspārnē, uz abu valstu robežas bieži notiek sadursmes.

 

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.