Runājot par nepieciešamajām pārmaiņām Rīgas pilsētvidē, izskan tādi apzīmējumi kā inovācijas, ekoloģija un urbanizācija. Tomēr mājokļu un vides nepieejamību senioriem nevarēs atrisināt ar modīgiem vārdiem.

Pagājušā gada sākumā Latvijā dzīvoja gandrīz 400 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 65 gadiem – vairāk nekā katrs piektais Latvijas pilsonis. Rīgā senioru īpatsvars sasniedzis 21,8%, pārspējot valsts vidējo rādītāju. Lai gan tiek akcentēta nepieciešamība attīstīt Rīgas pilsētvidi, lai piesaistītu jaunus iedzīvotājus, virzot šīs idejas, nereti tiek ignorēta liela sabiedrības daļa – vecākā paaudze. Turklāt 2023. gadā iedzīvotāju skaits Latvijā vecumā no 64 gadiem pieauga par 22,8%. Šī straujā sabiedrības novecošanās prasa pārdomātu pieeju pilsētvides plānošanai, ievērojot sabiedrības locekļu vajadzības. Kā nodrošināt vides pieejamību, iekļaujošu pilsētvidi un labu dzīves kvalitāti visiem, ņemot vērā demogrāfiskās izmaiņas?

Rīgas domes (RD) Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone pagājšnedēļ notikušajā diskusijā "Ilgtspējīgas dzīvojamās vides un mājokļu nodrošināšana Rīgas pilsētā: kā to īstenot?" norāda, ka Rīgā ir akūta nepieciešamība pēc pieejamākiem gājēju tuneļiem, krustojumiem un ielām, jo tie nav piemēroti vecākiem cilvēkiem un cilvēkiem ar invaliditāti vai kustību traucējumiem, kā arī vecākiem ar bērnu ratiņiem.