3.2 °C
Trešajā gadadienā kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā – 24. februārī – pie Brīvības pieminekļa Rīgā notika atbalsta akcija Ukrainai "Kopā līdz uzvarai!". Pie Brīvības pieminekļa pulcējās vairāk nekā 500 cilvēku.
Cilvēki pie Brīvības pieminekļa ieradās ar Ukrainas un Latvijas karogiem, zilām un dzeltenām lentītēm, pašu izgatavotiem plakātiem, kas pauda atbalstu Ukrainai, un dzelteniem ziediem, kas pēcāk tika nolikti pie Brīvības pieminekļa.
Pie krūtīm piespraužamus Ukrainas karodziņus, kā arī plakātus izdalīja arī pasākuma organizatori. Plakāti vēstīja - "Kopā līdz uzvarai!", "Mēs nenogursim, mēs neklusēsim, mēs neaizmirsīsim!", "Putins ir slepkava", "Sirds sāp par Ukrainu".
Pasākuma sākumā plkst.9 ar klusuma brīdi tika pieminēti un godināti Ukrainas tautas upuri. Godinot Latvijas un Ukrainas brīvību, vēlāk klātesošie dziedāja Latvijas un Ukrainas himnas.
Pasākumā klātesošos uzrunāja Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS), Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), "Tvitera konvoja" jeb biedrības "Agendum" vadītāja Laura Pliča-Stankeviča. Savukārt video uzrunas teica Nacionālo bruņoto spēku vecākais eksperts starptautiskās militāri reliģiskās sadarbības jautājumos Elmārs Pļaviņš, rakstniece, publiciste un sabiedriskā darbiniece Marina Kosteņecka, žurnālisti Gints Amoliņš un Ieva Vārna. Runātājiem, paužot savus vēstījumus, par tiem simboliski tika iezvanīts zvans.
Mieriņa savā uzrunā pauda, ka nevienam nav šaubu, ka ar imperiālisma idejām apsēstais diktators [Krievijas prezidents Vladimirs] Putins ir izraisījis šo karu.
"Latvijas tauta ir ar Ukrainu, mēs palīdzam, mēs palīdzēsim tik ilgi, cik tas būs nepieciešams. Mums ir svarīgi, ka mēs visi esam vienoti, un ka mēs varam šo ļaunumu uzveikt, un parādīt pasaulei, ka ļaunumam nav vietas mūsu sabiedrībā, " sacīja Mieriņa, sakot, ka viņa iezvana zvanu par Ukrainas tautas neizmērojamo gara spēku.
Savukārt premjere iezvanīja zvanu par Ukrainu, tās cilvēkiem, karavīriem, kas Ukrainā šobrīd cīnās frontē, Ukrainas sievietēm, bērniem, senioriem, kas piedzīvojuši kara šausmas. Tāpat Ministru prezidente pauda, ka iezvana zvanu par visiem, kas atbalsta Ukrainu un nav padevušies.
Siliņa norādīja, ka ļoti vēlas, lai Ukrainā ir miers. Viņa sacīja, ka tic, ka Ukrainā ir iespējama suverenitāte un atjaunots taisnīgums.
"Zinu, ka kopā, atbalstot Ukrainu, mums visiem ir iespējams pieveikt ļaunumu," pauda premjere, piebilstot, ka viņa tic un dara visu iespējamo, lai kopā ar Eiropas kolēģiem atbalstītu Ukrainu un panāktu taisnīgu mieru.
"Es ticu, ka Ukrainas ceļš uz NATO ir neatgriezenisks, jo NATO kopā mēs iestājamies viens par otru plecu pie pleca," sacīja Siliņa.
Premjere pauda, ka Latviju ar Ukrainu vieno kopīga pagātne, šobrīd atšķirīga tagadne, taču viņa tic, ka abām valstīm ir kopīga un vienota nākotne. "Nevienam bērnam nav jāpiedzīvo kara šausmas, un tas ir visu mūsu pienākums parūpēties, lai šie bērni varētu atgriezties atjaunotā, brīvā, demokrātiskā, suverēnā Ukrainā. Tāpēc mēs kā Latvija, Latvijas politiķi, Latvijas sabiedrība turpināsim atbalstīt Ukrainu," uzsvēra Siliņa, pateicoties visām nevalstiskajām organizācijām, iedzīvotājiem, sabiedrībai, diplomātiem, skolotājiem, aktīvistiem, kas atbalstījuši Ukrainu un turpina to darīt, kā arī tic tās uzvarai.
Ministru prezidente uzsvēra, ka nav jāsamierinās ar to, ka kāda sveša valsts var iebrukt citas valsts teritorijā, nesaņemot par to taisnīgu sodu. "Tāpēc mums jāturpina būt vienotiem, jo kopā mums ir daudz lielāks spēks - kopā kā Eiropai, kopā kā NATO, kopā kā Latvijas sabiedrībai," sacīja Siliņa.
Pasākumā piedalījās ansamblis "Dvichata.ua", ukraiņu bērni no biedrības "Mākslas laboratorija", kas izpildīja dziesmas kā ukraiņu, tā latviešu valodā, zvanu ansamblis "Primuss", aktieris Artūrs Čukurs, kā arī mūziķis Rihards Saule.
Kā novēroja aģentūra LETA, uz pasākumu bija ieradušies vairāki Saeimas deputāti un ministri.
Visas dienas garumā pie Brīvības pieminekļa darbojas biedrības "Tavi draugi" mantu ziedojuma punkts, "Miera vēstules" pastkaršu darbnīca, kā arī Latvijas un Ukrainas suvenīru veikals.
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
