Kā tas var būt, ka valstij nedrošajā ģeopolitiskajā situācijā Kultūras ministrija ir izplānojusi līdz 2027. gadam palielināt Krievijas un Baltkrievijas pilsoņu īpatsvaru, kuriem vajadzētu piešķirt pastāvīgās uzturēšanās atļaujas (PUA)? 

Masu mediji ir pievērsuši uzmanību ministrijas izstrādātajam "Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības plānam 2024.–2027. gadam", kurš ir nodots publiskai apspriešanai un kurā paredzēts no 2024. līdz 2027. gada beigām pastāvīgo uzturēšanās atļauju īpatsvaru pieaudzēt no 1,7% līdz 2,2 procentiem. Kā rāda Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) statistika, PUA pārsvarā tiek piešķirtas tieši Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem. Kāpēc Latvijas valstij būtu jāstimulē šo valstu pilsoņu ilglaicīga palikšana Latvijā un kāpēc ministrijā, kurā ir Sabiedrības integrācijas departaments, sabiedrības integrācijas un pilsoniskās sabiedrības attīstības nodaļa, kā arī valsts sekretāres vietniece integrācijas jautājumos un parlamentārā sekretāre, kura specializējusies migrācijas un integrācijas tēmās, nevienam nav radies šāds jautājums?

Lai ministrijas izstrādātu valstiskus plānus par konkrētām jomām, tās nereti izmanto attiecīgo nozaru ekspertu slēdzienus.

Kultūras ministrija šajā ziņā nav nekāds izņēmums, jo, sagatavojot "Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības plānu 2024.–2027. gadam", ir pasūtījusi izstrādāt datus Baltijas Sociālo zinātņu institūtam, proti, socioloģijas doktorēm Evijai Kļavei un Inesei Šūpulei, kā arī socioloģijas maģistrei Oksanai Žabko. Šīs trīs socioloģes īsā laika posmā – no 2020. gada 5. novembra līdz 15. decembrim – sagatavoja ministrijas pasūtīto pētījumu "Priekšlikumi saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības pamatnostādņu 2021.– 2027. gadam rezultātu un ietekmes rādītāju modelim".