Ko domā lasītāji? Spriedums par maigu, ordeņu par maz?

"Latvijas Avīzes" lasītāju viedokļi un jautājumi, kas izskanēja šo trešdien, zvanot redakcijas žurnālistiem.

Normunds Cēsu novada Kaivē: "Manuprāt, pludmales volejbolists Mārtiņš Pļaviņš, kurš duetā ar jauno pludmales volejbolistu Kristianu Fokerotu izcīnīja zeltu Eiropas čempionātā, būtu pelnījis Triju Zvaigžņu ordeni, jo viņš dudzus gadus ir spēlējis augstā līmenī un nesis Latvijas vārdu pasaulē."

Mārtiņš Pļaviņš (no kreisās) un par viņu 20 gadus jaunākais Kristians Fokerots ar Trīs zvaigžņu balvu kā 2024. gada labākā mazā komanda sportā.

Foto: LOK

Redakcijas piebilde.

Mārtiņam Pļaviņam jau ir Triju Zvaigžņu ordenis – par sasniegumiem Londonas olimpiskajās spēlēs un par nopelniem Latvijas valsts labā pludmales volejbolistiem Mārtiņam Pļaviņam un Jānim Šmēdiņam, kā arī tāllēcējai Inetai Radevičai 2012. gadā tika piešķirts ceturtās šķiras Triju Zvaigžņu ordenis. Londonas olimpiādē par divkārtēju čempionu BMX riteņbraukšanā kļuva Māris Štrombergs, bet viņš ceturtās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni saņēma jau pēc sava triumfa 2008. gada Pekinas olimpiskajās spēlēs.

Baiba Bērziņa Rīgā: "Triju zvaigžņu balvas pasniegšanas ceremonijā par vienu no 2024. gada Latvijas labākajiem sportistiem tika atzīts basketbolists Kristaps Porziņģis. Viņš nevienā no Latvijas basketbola izlasei svarīgajām spēlēm nepalīdzēja komandai. Uzskatu, ka vietējie sportisti vairāk pelnījuši šo balvu nekā tie, kas pasaulē pelna lielu naudu, bet Latvijas labā neko nav darījuši."

Redakcijas piebilde.

Kristaps Porziņģis Latvijas basketbola izlasē pērn nespēlēja traumas dēļ.

Velga Pakalna Valmierā: "Latvija ir skaista zeme, kurā ir brīnišķīgi cilvēki, kas nes Latvijas vārdu pasaulē. Taču daudzi diemžēl spiesti atstāt Latviju, jo viņu talantiem te liedz attīstīties kaitinošā birokrātija, ar kuru valdība un premjere netiek galā. Valstij ir vajadzīgs gudrs un izlēmīgs premjers."

Jānis Valdemiers Zalvē: "Televīzijā redzēju, kā paziņo spriedumu Rogovkas slepkavības lietā. Manuprāt, spriedumam vajadzēja būt bargākam, jo šādiem cilvēkiem sabiedrībā nav vietas. Cik daudzi cilvēki bija iesaistīti noslepkovotās Justīnes meklēšanā, cik daudz laika un resursus tam tērēja policija, kurai meitenes vecāki staigāja līdzi..."

Redakcijas piebilde.

Šonedēļ Latgales rajona tiesa Daugavpilī par vainīgiem septiņus gadus vecās Justīnes slepkavībā atzina viņas tēvu un pamāti. Vladimiram Reinikovam piesprieda 20 gadus cietumā, Sandrai Reinikovai – 17 gadus. Tas ir mazāk, nekā prasīja prokuratūra. Prokurori tiesu aicināja pamātei piespriest 21 gada cietumsodu, bet tēvam – mūža ieslodzījumu. Tādēļ prokuratūra, sagaidot pilno tiesas spriedumu, apsver iesniegt apelāciju. Kā ziņo mediji, kad tiesnese nolasījusi spriedumu, abi apsūdzētie neesot izrādījuši nekādas emocijas. Uz jautājumu, vai atzīst savu vainu, tēvs atbildējis "nē", bet vaicāts, vai nožēlo to, kas noticis ar Justīni, sacījis "jā". Pamāte neesot izteikusi ne vārda.

Uldis Greiškalns Cesvainē: "Esmu pret to, ka Latvija pirktu no zviedriem mežus par nodokļu maksātāju naudu. Tāpat nevar pieļaut, ka šos mežus nopērk kāds ar latviešu uzvārdu, bet patiesais īpašnieks nebūtu zināms. Zviedrijai piederošie Latvijas meži lielākoties atrodas austrumu pierobežā. Latvijas valdībai sarunās ar Zviedrijas valdību ir jāpanāk, lai Zviedrija nodrošina šo īpašumu drošību, lai neviens nezināms drons nevarētu tiem lidot pāri. Esmu pārliecināts, ka Zviedrija zinās, kā to nodrošināt."

Redakcijas piebilde.

Plašāku publikāciju par to, kādām ārvalstu juridiskām personām, tajā skaitā zviedru "Sodra" grupas uzņēmumiem, un cik daudz pieder Latvijas meži, varat lasīt ceturtdienas, 30. janvāra, "Latvijas Avīzē". Jāpiebilst, ka minētie meži Latvijā nepieder Zviedrijas valdībai, bet zviedru privātuzņēmumiem, attiecīgi ne Latvijas valdība, ne Zviedrijas valdība nevar diktēt privātuzņēmumam, kā rīkoties ar īpašumu.

Vilis Jēkabsons Rīgā: "Avīzē nemaz neraksta par jūrniekiem, kuri pelna lielu naudu un ieskaita to Latvijā banku kontos. Biju lasījis, ka runa varētu būt par aptuveni 350 miljoniem eiro. Šīs profesijas pārstāvji dod pienesumu Latvijas ekonomikā, bet ir aizmirsti."

Ilona Bauskas novadā: "Jūsu avīzi lasu no pirmās dienas. Man ļoti patīk, ka jūs informējat vienkāršo tautu par nebūšanām Latvijā. Man ir pārdomas par to, vai tiešām Latvijā ir vajadzīgs simts Saeimas deputātu uz tik nelielu iedzīvotāju skaitu. Viņiem vēl ir palīgi un padomnieki. Es arī uzskatu, ka tiem Saeimas deputātiem, kuri nav pārvēlēti nākamajā Saeimā, nav jāmaksā kompensācijas pēc pilnvaru beigām (tās paredzētas trīs mēnešalgu apmērā), ja reiz viņiem vēlētāji vairs nav uzticējušies. Piektdienās deputātiem arī ir paredzētas tikšanās ar vēlētājiem, bet man nav zināms, ka Bauskā, nemaz nerunājot par novadu, kāds deputāts būtu ticies ar iedzīvotājiem, kur vēlētāji, kas to vēlas, var satikt Saeimas deputātus."

Redakcijas piebilde.

Valdības pārstāvji un Saeimas deputāti, kuri dodas pie vēlētājiem uz reģioniem, parasti tiekas ar pašvaldības deputātiem, savas partijas vietējās nodaļas biedriem, kā arī apmeklē ievērojamus kultūras objektus vai ražotnes un zemnieku saimniecības. Ja ir paredzētas tikšanās ar iedzīvotājiem, par to informācija ir publicēta partiju interneta mājaslapā, sociālajos medijos un vietējā presē.

Valdis Kalniņš Tīnūžu pagastā: "Valsts budžeta prioritāte ir drošība, bet par tādu pašu prioritāti vajadzētu noteikt ekonomiku, jo, ja nebūs ekonomiskās attīstības, nebūs naudas, ko ieguldīt drošībā. Tās izdevumu plānošanā arī valda liela nenoteiktība, jo nav skaidrs, kurā brīdī kādas vajadzības tiek uzskatītas par svarīgākām."

Jānis Dibrančs Garkalnē: "Nesaprotu, kāds sakars skolēnu skaitam klasē ar skolu pieejamību. Par kritēriju ir jābūt attālumam līdz skolai, lai ikviens pamatskolas skolēns uz skolu varētu aiziet kājām."