Pieminekļi ir vēstures liecības, bet arī tiem ir katram sava vēsture. Domājot par pieminekļiem, prātā vispirms nāk granītā kaltie vai no kāda cita materiāla veidotie, bet par pieminekli var kļūt arī grāmata, skaņdarbs vai filma par kādu ievērojamu personību vai kultūras fenomenu. 

Latviešiem tādas ir dainas, kuru sacerētājus mēs nezinām, bet to glabātājus un popularizētājus gan.

Pieminekļi ir spēcīgs propagandas ierocis, un katram laikmetam ir tādi, kurus, politiskajai iekārtai mainoties, sabiedrība viļā mutē kā karstu kartupeli – ne to var izspļaut, nedz atstāt. Tagad, kad Latvijā joprojām turpinās strīdi par padomju laika mantojumu, bet Putina Krievijā jau atklāj jaunus pieminekļus viņa noziedzīgajiem priekšgājējiem, pie skatītājiem ir nonākusi Virdžīnijas Lejiņas dokumentālā filma par aktrisi simtgadnieci Elvīru Baldiņu "Es esmu runājusi".