1873. gada 23. novembrī. Pirms 150 gadiem Saldus novada Jaunlutriņos muižas kalpa ģimenē piedzima viens no pazīstamākajiem latviešu strēlnieku vienību komandieriem Pirmajā pasaules karā un pirmais lielinieciskās Padomju Krievijas bruņoto spēku virspavēlnieks Jukums Vācietis.

Reklāma

Ilgu laiku, tostarp arī padomju periodā, viņš tika mitoloģizēts, viņa nozīme un militārie talanti pārspīlēti. Sava loma bijusi arī pieminēšanai Aleksandra Čaka eposā "Mūžības skartie", taču mūsdienās militārie vēsturnieki atzīst, ka Vācietis bijis "pretrunīga, kontrastiem pilna" personība. Vēsturnieks Ēriks Jēkabsons par viņu rakstījis: "Skaidrs, ka viņš bija nacionāli noskaņots, talantīgs karavadonis, labs rakstītājs un godkārīgs cilvēks. Nebūdams lielinieks, viņš 1917.–1918. gadā izvēlējās lielinieku ceļu. Un, 

nebūdams lielinieks, 1918.–1919. gadā izmantoja savu vecajā armijā un tās Ģenerālštāba akadēmijā izkopto neapšaubāmo militāro talantu, lai izveidotu un nostiprinātu sarkano armiju, kā arī sagrautu padomju valsts ienaidniekus. 

Paradokss, kas bija iespējams vienīgi Krievijas Pilsoņu kara haosā un kas iznesa Vācieša vārdu neiedomājamos augstumos. Izskaidrojums meklējams gan Vācieša personiskajās īpašībās – vēlmē palikt kopā ar saviem strēlniekiem, godkārē –, gan latviešu tautas sarežģītajā vēsturē, kas vispār radīja tā saukto sarkano strēlnieku fenomenu." Diezgan ticami, ka par Vācieti runātu tikai kā par "vienu no", ja ne viņa karjera sarkanajā armijā, kas par pulkvedi cildinoši ļāva rakstīt arī padomju gados, kamēr pārējie latviešu strēlnieku vienību komandieri, kuri vēlāk kalpoja Latvijas armijā un, iespējams, bija pat talantīgāki, tika nodoti aizmirstībai. Mūsdienās uzskata, ka godkāre, "Napoleona komplekss", karjeras vēlme nereti lika Vācietim rīkoties tā, kā viņš rīkojās. Īpaši jau lielinieciskās Krievijas gadījumā. Galu galā tā kļuva par viņa traģēdiju. Pēc Krievijas Pilsoņu kara beigām savā dzimtenē viņš bija ieguvis nevēlamas personas statusu. Latvijā ļāva atgriezties tikai Vācieša ģimenei. Un galu galā 1937. gada staļiniskā Lielā terora laikā čekisti viņu arestēja lekciju starplaikā sarkanās armijas Ģenerālštāba akadēmijā un nākamajā gadā nošāva kā "latviešu spiegu".

Sociāldemokrāts, 1923. gada 23. novembrī

Vecs latvju dainu dziedātājs. Liepājā nespējnieku patversmē atrodas kāds 74 gadus vecs nespējnieks no Ordangas pagasta Jēkabs Berķis. Neskatoties uz viņa lielo vecumu, viņam ir spēcīgs un patīkams tenors. Pagājušo nedēļu vecais dziedonis bija uzaicināts no Augstskolas un mūzikas profesoriem, koru diriģentiem un citiem māksliniekiem atbraukt Rīgā un nest priekšā savas tautas dziesmas. Nespējnieku patversmes pārstāvja pavadībā vecais dziedonis ieradās Rīgā un ar lieliem panākumiem deva divus koncertus Augstskolā. Pēc 5 dienu viesošanās vecais dziedonis atgriezās Liepājā pavadīt nespējnieku mājā savas pēdējās mūža dienas.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.