Latviska dzīvesziņa, nopietna lauksaimniecība, valsts un pašvaldības politikas veidošana. Tas viss raksturo daudziem jau zināmo Bauskas novada Codes pagasta zemnieku saimniecības "Vaidelotes" saimnieku Arnoldu Jātnieku un viņa ģimeni. 

Pirms vēl aktīvi sākušies pavasara darbi, runājam par būšanu politikā. Pašvaldība un Saeima – kura darbojas efektīvāk, kādas problēmas to darbībā saskata vīrs ar lauku saimnieka aci? 

Pavasaris jau itin plaši vēris savas durvis Zemgales saimniekiem. Arī mūsu sarunā Arnolds Jātnieks ik pa brīdim ieskatās telefonā – kuru katru brīdi atskanēs zvans, ka atvesti minerālmēsli un jādodas tos izkraut.

Kā ziema pārlaista jūsu saimniecības laukos?

A. Jātnieks: Pagaidām sūdzēties nav par ko, jo izskatās, ka ziemāji būs labi pārziemojuši, vien atsevišķās zemākās vietās, kur pēc lielajiem sniegiem ilgi stāvēja ūdens, augi nedaudz švakāki. Taču arī no turienes ūdens ir jau prom. Mūsu lauki atrodas četros Bauskas novada pagastos. Tālākais lauks ir Rundālē – 22 kilometrus no mājām. Tur pupas bija kā labs priekšaugs ziemas kviešiem un rapsim, tādēļ izskatās, ka viss ir kārtībā. Tad ir Mežotne, kurā vēl neapsētos pupu laukos jau iemājojušas zosis. Šie putni ir kā ikgadēja sērga, ar kuru nekādi nevar tikt galā, jo to ir nenormāli daudz. Vienīgais risinājums – stāvēt pie lauka ar bisi un šaut nost. Tā licence, ko izsniedz viņu šaušanai, nav efektīva – vienu gadu zosis pa tīro izēda 42 ha lielu pupu lauku… Nācās pārsēt ar vasaras kviešiem, jo nekas nebija palicis. Atbilstoši regulējumam esam likuši putnubiedēkļus pa visu lauku, bet zosis – sēž metra attālumā no tā. Tu izšauj gaisā, lai aizbiedētu, bet – viņas apmet loku un nosēžas turpat atpakaļ.