Izlasot virsrakstu, nevajadzētu gan sapriecāties, ka Latvijas Sabiedriskais medijs būtu paveicis kādu žurnālistisku varoņdarbu, atmaskojot valsts kapitālsabiedrību padomes un valdes un to tēriņus. 

Nē, tas, kas šobrīd notiek, notiek par spīti LSM centieniem un būtu aprakstāms kā negribēts un neplānots efekts, kaut kas līdzīgs "melnajam gulbim" – ar šo jēdzienu apzīmē negaidītus un neprognozējamus notikumus, kas pilnībā maina situāciju. 

LSM ir visādi centies aizstāvēt apvienotā medija vadībai iecerētās algas, kuras būtu apmēram divas reizes lielākas nekā pašreizējās Latvijas Radio (LR) un Latvijas Televīzijas (LTV) vadības algas, bet kuras, visticamāk, saņemtu tie paši LTV un LR valdes locekļi par apmēram to pašu darbu un apmēram tādā pašā kvalitātē. 

Taču šīs algas tik ļoti izlec no tirgus konteksta un ir tik būtiski lielākas par Valsts prezidenta, valdības vadītājas, ministru un augstākās ierēdniecības algām, ka izraisījušas diskusiju par vadības atalgojuma samērīgumu valsts kapitālsabiedrībās. 

Savu lomu nospēlējušas arī budžeta sastādīšanas grūtības un izmisīgie meklējumi, kur varētu kaut ko ietaupīt, taču bez LSM vadības bezkaunīgā mēģinājuma palielināt sev algas divkārt diez vai būtu aizsākusies šāda diskusija un diez vai būtu ķērušies pie citu kapitālsabiedrību padomēm un valdēm.