13.2 °C
100 metru skrējiena fināls Parīzē iegājis vēsturē kā sīvākais un ātrākais olimpisko spēļu vēsturē, finišā uzvaru izraujot amerikānim Noa Lailsam.
Lailsam bija sliktākais starta reakcijas laiks, un tempu viņš uzņēma tikai distances otrajā daļā. Vēl pēc veiktiem 40 metriem 27 gadus vecais amerikānis atradās pēdējā vietā, pēc 80 metriem bija trešais, 90 – otrais, bet izskaņā izrāva uzvaru ar jaunu personisko rekordu 9,79 sekundes. Par piecām sekundes tūkstošdaļām atpalika jamaikietis Kišeins Tompsons, bet bronza (9,81) vēl vienam ASV sportistam Fredam Kerlijam.
Pirmo no astotās vietas šķīra vien 12 sekundes simtdaļas, pirmo reizi vēsturē astoņi dalībnieki izskrēja no desmit sekundēm, vēja ātrumam nepārsniedzot normu. Lails personisko rekordu laboja par divām sekundes simtdaļām un par olimpisko čempionu kļuva pirmo reizi. Pirms trim gadiem Tokijā viņam bronza 200 metros, tajā laikā sportistam bijusi depresija, kuras dēļ lietoti arī antidepresanti.
Noa Lails sarūpēja ASV pirmo zeltu 100 metros kopš 2004. gada.
Interesanti, ka sieviešu konkurencē amerikānietes nav triumfējušas kopš 1996. gada, tālākajās olimpiādēs uzvarējušas vieglatlētes no Jamaikas, Grieķijas, Baltkrievijas un Sentlūsijas.
Interesants pjedestāls augstlēkšanā sievietēm – zelts ukrainietei Jaroslavai Mahučihai, kura divus metrus pārlēca ar pirmo mēģinājumu, bet austrāliete Nikola Osligersa – trešo, saņemot sudrabu. Bronzu dalīja vēl divas šo valstu sportistes – Irina Geraščenko un Eleanora Patersone (1,95 m).
Ļoti aizraujoši ritēja triatlona jauktā stafete, uzvarētājai Vācijai par vienu sekundi apsteidzot ASV un Lielbritāniju. Sākotnēji par sudraba ieguvējiem tika paziņoti briti, bet 15 minūtes vēlāk rezultāts tika mainīts, otro vietu atdodot amerikāņiem. Līdz vakardienas pēcpusdienai medaļu vērtējumā pirmā ar 21 zeltu bija Ķīna, sekoja ASV (19), Francija un Austrālija (pa 12). Kopējais godalgu skaits lielākais amerikāņiem 72, ķīniešiem – 51.
