Kopš Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) paziņoja, ka atvērs Parīzes olimpisko spēļu durvis agresoru Krievijas un Baltkrievijas "neitrālajiem sportistiem", pagājis pusotrs mēnesis.

Latvija ar sabiedrotajiem turpina "saskaņot viedokļus", citādi bez būtiskiem pavērsieniem izplēnēt sāk cerība, ka sponsori piespiedīs SOK prezidentu Tomasu Bahu mainīt meldiņu. Čehu alus ražotājs "Pilsner Urquell" pateica "uz redzēšanos", par ko Lozannā vien nošķaudījās, tas ir vietējās olimpiskās komitejas atbalstītājs, turklāt noprotams, ka norobežosies tikai no Parīzes spēļu mārketinga programmas.

Latvijas sporta sabiedrība līdz šim bijusi atturīga jautājumā par spēļu potenciālo boikotu, ja tur startēs agresori. Izņemot 3x3 basketbola olimpiskos čempionus, gatavību palikt mājās izteikuši vieglatlēts Arnis Rumbenieks, šāvējs Lauris Strautmanis, uz to pusi nosliecies arī basketbolists Kristers Zoriks. Lielākā daļa ieņēmusi nogaidošu pozīciju, sakot, ka vispirms jāskatās, ko izdomās Ukraina, bet tā vien šķiet, ka ukraiņi tomēr piedalīsies, jo esot svarīgi "cīnīties par medaļām un neļaut tās savākt krieviem". Nav nācis vēstījums – vai nu krievi, vai mēs, vai nu barbari, vai civilizētā sabiedrība.