Reģionālā satiksme maldās labirintā

"Jaunus autobusus, ērtāku un patīkamāku pārvietošanos reģionu iedzīvotājiem nodrošinās ilgtermiņa – desmit gadu – līgumi," tāds ir spožuma pantiņš, ko novadu pasažieri no galvenā sabiedriskā transporta plānotāja "Autotransporta direkcijas" (ATD) dzird jau kopš 2019. gada.

Reālā situācija – lauku ceļi ar briesmīgu "trepi" un bedrēm, kam labi iecerētie glaunie autobusi nav domāti, kā arī šoferi, kuru lielākajai daļai faktiski jābūt jau pensijā.

Pretrunu saraksts it kā pareizi iecerētajos plānos un to praktiskajā izpildījumā ir garš. Piemēram, paralēlie sabiedriskā transporta reisi ne tikai autobusu un vilcienu maršrutos, bet arī mazapdzīvotajos lauku nostūros, kur, pildot attiecīgus Saeimas un valdības noteikumus, brauc pašvaldību pilnībā apmaksātie skolēnu autobusi un vēl atlikušie regulārās satiksmes autobusi, ko dotē valsts. 

Saskaņā ar ATD informāciju pērn reģionālajos autobusos valsts piemaksa par katra pasažiera braukšanas biļetē samaksāto vienu eiro bijusi 2,21 eiro apmērā.

Vietās, kur jaunie ilgtermiņa pārvadājumu līgumi ir jau spēkā, bijušo vietējo pārvadātāju vietā parasti nākuši it kā labāki uzņēmumi. Nereti kurzemnieku uzņēmumi tagad ved pasažierus Vidzemē vai Zemgalē, un otrādi. Skaļākais piemērs, cik tādas pārmaiņas ir "komfortablas" pasažieriem, pa visu valsti un ne reizi vien izskanējušas no Ogres. Jo pakalpojuma līgumu pārņēmušais "Liepājas Autobusu parks" diezgan ilgi nespēja nodrošināt regulāru reisu izpildi – tādu, uz ko pasažieri varētu droši paļauties.

Pāri visam – arvien pieaugošas izmaksas, neskatoties uz pastāvīgu reisu samazināšanu. Pārmaksā ne tikai valsts, uz ko norādījuši konkurences uzraugi, jo vairākos ATD iepirkumos uzvarētāji pie naudīgiem līgumiem esot tikuši karteļa vienošanās gaitā (tas gan vēl joprojām nav tiesās pierādīts), bet arī godīgie vai negodīgie pārvadātāji – jaunie autobusi uz bedrainajiem lauku ceļiem visiem lūst vienādi.

Iezīmētās problēmas nekāds jaunums, protams, nav visām sabiedriskā transporta organizēšanā atbildīgajām iestādēm, taču gadu no gada nekas īpaši nemainās. 

Apburtais loks, kad par lielāku naudu pārvadā arvien mazāk pasažieru, šķietami nav pārtraucams, jo sabiedriskā transporta pakalpojums iedzīvotājiem taču ir jānodrošina. 

Tomēr turpmāk valsts naudas tērēšanā neapšaubāma prioritāte ir drošības spēju stiprināšana, un valdība sabiedrību jau gatavo tam, ka būšot jāceļ nodokļi, lai nodrošinātu citu pamatfunkciju veikšanu.

Apmeklējot Vidzemi, "Latvijas Avīze" interesējās – vai reģionālajos pasažieru pārvadājumos tiešām ir izdarīts viss, lai jau esošais valsts un pašvaldību līdzfinansējums būtu izlietots efektīvi?

Slēdz reisus, liedz iespēju ierasties darbā

Pastiprinātu interesi par šo tēmu aktualizēja kolēģu sniegtā informācija laikrakstā "Ziemeļlatvija". Proti, Smiltenes un Valkas novada lauku iedzīvotāji piedzīvojuši kārtējo autobusu reisu slēgšanu, jo no 1. jūlija SIA "VTU Valmiera" sākusi pildīt līgumsaistības ar ATD par sabiedriskā transporta pakalpojuma nodrošināšanu desmit gadu periodā. Saskaņā ar jauno līgumu notikušas izmaiņas autobusu kustību sarakstos, tostarp arī vietējiem iedzīvotājiem vairāku svarīgu maršrutu slēgšana.

"Ziemeļlatvija" vairākos avīzes numuros pēc kārtas cēlusi trauksmi, ka iedzīvotāji Valkas un Smiltenes novadā tagad esot nesaprašanā, kādēļ paredzētas tik krasas izmaiņas, kas apgrūtina cilvēku nokļūšanu pilsētā, kur viņi strādā, apmeklē medicīnas un citas iestādes. Daudzi šo ziņu uztvēruši līdzīgi kā tās, ka pagastos slēdz Latvijas Pasta nodaļas, skolas un veikalus. Tas ir – 

lauku iedzīvotāju dzīvi padara arvien smagāku, liek pārcelties uz pilsētām, izmantot tikai personisko transportu vai braukt projām pavisam.

Pārvadātājs attaisnojies, ka sabiedriskā transporta kustību Latvijā plāno ATD, iepirkuma izsludināšanas kārtībā nosakot pakalpojuma sniedzējus. Maršrutu tīkla daļā "Valmiera, Valka, Smiltene" pasažieru pārvadāšanas ilgtermiņa līgumtiesības ir "VTU Valmiera", kam tagad jāveic pasažieru pārvadāšana valsts noteiktajos maršrutos un apmērā.

Situācijas skaidrošana prasīta arī ATD. Direkcijas pārstāve norādījusi, ka, izsludinot iepirkumus par sabiedriskā transporta nodrošināšanu nākamajiem desmit gadiem, ATD veicot pasažieru plūsmas analīzi par katru reisu visā Latvijas teritorijā, tostarp arī maršrutu tīkla daļā "Valmiera, Valka, Smiltene": analizējot pasažieru plūsmas datus un nosakot reisu rentabilitāti. Reisi, kuros pasažieru skaits, pēc ATD rīcībā esošajiem datiem, bijis neliels, vai nu slēgti, vai arī samazināts to izpildes dienu skaits. Šie lēmumi turklāt esot tikuši saskaņoti ar attiecīgo plānošanas reģionu.

Tomēr, situāciju skaidrojot tālāk, "Ziemeļlatvija" uzzinājusi, ka 

iedzīvotājiem nedraudzīgās izmaiņas pirms to veikšanas ne Smiltenes, ne arī Valkas novadu pašvaldībās diskutētas neesot. 

Pašvaldības nav piedalījušās šo jautājumu apspriešanā, kā arī nav akceptējušas ATD ieceres un lēmumus slēgt vairākus svarīgus reisus.

Lēmums šogad, dati – no 2019. gada

Kas reisos ap Smilteni nogājis greizi un kas būtu labojams, ATD izskaidrot prasīja arī "Latvijas Avīze". ATD nepārprotami norāda, ka visi lēmumi reisu un maršrutu sakarā esot saskaņoti ar attiecīgo plānošanas reģionu. Konkrētajā gadījumā pašvaldību informēšana par valsts pasūtītajiem reisiem to teritorijās bijis Vidzemes plānošanas reģiona pienākums. Minētajā maršrutu daļā iepirkuma dokumentācijas sagatavošana notikusi 2019. gadā, un tad kā nerentabli bijuši iekļauti vairāki tagad slēgtie maršruti. Taču jaunākā pasažieru plūsmas datu analīze par 2024. gadu tajos esot uzrādījusi braucēju skaita pieaugumu, un ATD sadarbībā ar pārvadātāju un Vidzemes plānošanas reģionu jau esot radusi risinājumu vairākus slēgtos maršrutus atjaunot, turklāt neradot papildu slogu uz valsts budžetu. Izmaiņas stājušās spēkā aizvakar, 22. jūlijā.

ATD arī uzsver, ka ļoti novērtē līdzšinējo sadarbību ar partneriem, pārvadātājiem un plānošanas reģioniem. 

Tuvākajā pusgadā jauno ilgtermiņa līgumu stāšanās spēkā būšot aktuāla vairākās maršrutu tīkla daļās visā Latvijā, un ATD organizēšot atkārtotu izmaiņu saskaņošanu, aktīvāk procesā iekļaujot vairākus atbildīgo partneru pārstāvjus.

Jocīgie "tehniskie reisi"

Viena no šādām maršrutu tīkla daļām ir "Gulbene, Alūksne, Balvi", kam jaunā līguma "prieki" sagaidāmi no 1. novembra. Tajā uzvarējis kurzemnieku uzņēmums "Talsu autotransports", kam, piemēram, Gulbenes novadā jāpārņem 16 reisu izpilde no līdzšinējā pārvadātāja, pašvaldības uzņēmuma "Gulbenes autobuss". Tas gan vēl nav pavisam droši. Vietējais laikraksts "Dzirkstele" informē, ka ""Gulbenes autobuss" turpinot tiesāties par tam nepiešķirtajām tiesībām nodrošināt pakalpojumus vietējā tīklā.

Kā tur īsti ir, vai Vidzemes plānošanas reģions savus pienākumus un ATD solījumus pilda, "Latvijas Avīze" skaidroja, tiekoties ar Gulbenes novada domes priekšsēdētāja vietnieci Gunu Šviku. 

"Maršrutus un reisus mūsu novadā slēdz un pārskaņo ik pa brīdim. Par šiem jautājumiem mums ir izveidota speciāla komisija. 

Visu izvērtējam, un tā nav, ka pašvaldība izmaiņām nepiekrīt, visu noraida. Pēdējā sanāksme par šiem jautājumiem mums bija pirms nedēļas, tur piedalījās arī "Gulbenes autobusa" vadība. Līdzšinējais pārvadātājs bija uzaicināts, lai saprastu, vai arī pie mums rudenī neizveidosies situācija, kāda bija, piemēram, Ogrē, kad cilvēki pieturās autobusu tā arī nesagaidīja," stāstīja Guna Švika.

Saskaņā ar pastāvošo likumdošanu pasažieru pārvadājumu nodrošināšana pašvaldības pienākumos neietilpst, taču problēmu gadījumos tieši vietvara ir tā, kur pēc palīdzības vēršas iedzīvotāji.

"Kāds uzņēmums brauc – mūsējais vai no Talsiem, ietekmēt nevaram. Taču ir svarīgi, lai reisus nodrošina, lai cilvēkus ved. Arī tas ir svarīgi, lai gulbeniešiem būtu darbs. No tagadējā pārvadātāja sapratu, ka jaunā līguma turētājam sarunu ar mūsu šoferiem nav bijis. Cik zinu, arī tiesvedība turpinās, un tas mūs dara bažīgus, kas īsti notiks 1. novembrī, kad jaunajam līgumam jāstājas spēkā.

Līdz tam vēl ir mazliet laika, taču tagad mūs uztrauc arvien lielāks "tehnisko reisu" īpatsvars kopējā maršrutu tīklā. Principu, ka vienā virzienā uz noteiktu galapunktu autobuss brauc tukšs un cilvēkus pieturās neņem, ATD ieplānojusi jau lielākajā daļā no 16 atlikušajiem reisiem mūsu novadā. Mēs jau saprotam, ka ATD tā ietaupa valsts naudu un maksā tikai par nobrauktajiem kilometriem vienā virzienā, aizbildinoties ar mazo pasažieru skaitu. 

Tomēr tā ir problēma, ko nesaprotam – ja pieturā tomēr ir cilvēki, kādēļ tukšam maršruta autobusam jābrauc garām? 

Tādēļ komisijā pieņēmām lēmumu, ka šādam piedāvājumam tomēr nepiekrītam un esam gatavi sarunām par citāda veida ATD priekšlikumu izskatīšanu.

Uzskatu, ka vēl muļķīgāka ir situācija ar pārvadājumiem skolēnu autobusos, kas jānodrošina pašvaldībām. Saskaņā ar tagad pastāvošajiem noteikumiem šoferis šajos autobusos nedrīkst ņemt pieaugušos, pat skolotājus! Valstī veikto izglītības reformu dēļ skolas slēdz arvien vairāk. Pašvaldībai jānodrošina bērnu jāizvadāšana arī no katra tālā meža stūra, bet vecmamma, kas arī ar viņu varētu aizbraukt līdz pilsētai vai ciematam, skolēnu autobusā kāpt nedrīkst. Gulbenes novadā pirms četriem gadiem skolēnu pārvadājumos autobusi nobrauca 123 916 km, aizvadītajā 270 759 km. Pārrēķinot naudā, lēciens no 157 000 uz 345 000 eiro. Ja atļautu braukt arī pieaugušajiem, varētu ietaupīt gan valsts, gan arī pašvaldība. Jau iepriekš par šo esam rakstījuši vēstules, lūdzot noteikumu maiņu, bet pagaidām nekas nemainās. Tikmēr knapināšanās ar naudu visās vietās turpinās, kas noved pie tā, ka cilvēki ir neapmierināti un cits citam brūk virsū," vērtē Gulbenes novada pašvaldības vadītāja vietniece.

"Vai jau pēc pāris gadiem vispār būs šoferi, kas spēj vadīt autobusu?" retoriski jautā Gulbenes autoostā sastaptais šoferis, kas izvēlējās palikt anonīms.

Foto: Ilmārs Randers / Latvijas Mediji

Ko redz un domā šoferis?

Tagad lēmējiem visvairāk būtu jāsatraucas nevis par miljonu dalīšanu uz desmit gadiem noslēgtajos līgumos, bet gan par sliktajiem lauku ceļiem un to, vai jau pēc pāris gadiem vispār būs šoferi, kas ar autobusiem brauc, – atzina Gulbenes autoostā uzrunātais autobusa šoferis. Viņš vēlējās palikt anonīms, tādēļ sauksim – Jānis.

Par autobusa šoferi Jānis strādā samērā nesen, vēl neesot gads. Ikdienā dzīvo un saimnieko lauku sētā. 

Tie 700–800 eiro "uz rokas", ko varot nopelnīt ar autobusu, viņam šķiet laba alga, jo darba režīms ir tāds, ka pēc maiņas ir brīvas dienas un atliek laiks arī savai saimniecībai. 

Tagad strādā "Gulbenes autobusā", par iespējamām izmaiņām saistībā ar konkurentu uzvaru dzirdējis, taču pārāk neuztraucas – amata brāļu tik maz, ka bez darbu palikt nebaidās.

Tagadējā darbavietā patiesībā esot žēl gan autobusa, gan arī uzņēmuma vadības – maršruti ejot arī pa tādiem grants ceļiem, kur ar savu mašīnu nekad nebrauktu. Viss kratās un lūst, ar jaunu tehniku tur vispār labāk nerādīties. Arī mazāki autobusi patiesībā nebūšot nekāds risinājums. Jānis novērojis, ka Gulbenē lauku cilvēki mikriņos kāpt nemaz nevēlas – divi latvieši vienā solā reisa laikā sēžot ļoti retos gadījumos.

MAF 2024

Foto: #sif_maf2024

Publikācija tapusi projektā "Mans pagasts, mana pilsēta", kurā "Latvijas Avīze" sadarbojas ar laikrakstiem "Staburags", "Dzirkstele", "Zemgales Ziņas", "Bauskas Dzīve", "Alūksnes un Malienas Ziņas" un "Ziemeļlatvija".

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Avīze".