Viena no biežāk sastopamajām un, manuprāt, bīstamākajām kļūdām cilvēku spriedumu izdarīšanas mehānismos ir vispārināšana. 

Tālejošu secinājumu izdarīšana, balstoties atsevišķās epizodēs. Ja kāds kristīgai konfesijai piederīgs garīdznieks iekuļas skandālā, nievājoši apgalvojumi izskan par visu konfesiju. Ja kāds Trampa piekritējs neslēpj savu agresivitāti un, formulēsim tā, īpatnēju pasaules skatījumu, tad nereti tiek apgalvots, ka visi Trampa atbalstītāji ir, lūk, tādi (tas pats attiecas uz jebkuru partiju, protams). Vēl viena joma, kur šī kļūda arvien biežāk novērojama, ir klimata pārmaiņas un versijas par to, ko ar šīm pārmaiņām darīt.

Nedēļa (precīzāk sakot, trešdiena) vairākās Eiropas lidostās iesākās ar tā saucamo klimata aktīvistu mēģinājumiem kavēt lidostu darbību. Vācijas Ķelnē tas daļēji izdevās, Londonā, Helsinkos un Barselonā – ne. Pieļauju, ka maigākās replikas, ko aktīvistiem veltīja lidotgribētāji un lidostu darbinieki, bija aizrādījums, ka ar šādiem paņēmieniem problēmu risināt nevar. Domāju, ka vairumā gadījumu replikas bija skarbākas. Var saprast. 

Mans retoriskais pretjautājums: kopš kura laika aktīvisti vai radikāļi izsmeļ kādu tēmu? 

Tāpat skaidrs, ka čupām ļaužu pasaulē klimata pārmaiņas un ekoloģiju kopumā izmanto, lai banāli nopelnītu. Tas pat attiecas ne tikai uz kādas "zaļās" tehnoloģijas ražotājiem – "Follow the Money" pērnā gada nogalē publicēja analīzi par to, kā mānās dažādi investīciju fondi, izliekoties par zaļiem. Nu un? Ja turpinām salīdzinājumu ar reliģiju, ja Romā netālu no Vatikāna mutuļo manā ieskatā perversa tirdzniecība ar reliģiskajiem atribūtiem un simboliem, tas nenozīmē, ka ir cēloņsakarība starp šo tirdzniecību un reliģiju.