15 °C
Vācijā opozīcijā esošie kristīgie demokrāti (CDU) pirmdien asi nosodījuši kanclera Olafa Šolca aicinājumu paātrināt pāreju uz miera procesu Krievijas–Ukrainas karā.
Šolcs lielajā vasaras intervijā raidsabiedrībai ZDF izteicies par virkni jautājumu, arī karu Ukrainā un Vācijas iekšpolitikas tēmām. CDU ārpolitikas runasvīrs Roderihs Kīzeveters laikrakstam "Bild" norādījis, ka Šolcs noticējis Krievijas propagandai un turpina turēties pie vecajiem vāciešu maldiem par Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu. Izmaiņas Šolca nostājā, kā to raksturo Kīzeveters, ir farss, ar ko faktiski iezīmējas beigas kanclera agrāk postulētajam, ka Krievijas atkārtotais iebrukums Ukrainā kļuvis par pagrieziena punktu Vācijas drošības politikā. Šolcs cenšas sevi pozicionēt kā "miera kancleru", par ko Vācijai un tās sabiedrotajiem nākas maksāt ļoti dārgi, laikrakstam "Bild" atzinis Kīzeveters.
Kanclers "pasliktina situāciju Ukrainā un tādējādi vājina Eiropas un Vācijas drošību", norādījis CDU politiķis.
Pretimnākšana Krievijai, kā apgalvo Kīzeveters, atbilst Šolca pārstāvēto sociāldemokrātu (SPD) stratēģijai "ļoti smalki virzīt Ukrainu uz viltus mieru, ko noteiktu Krievija, pakāpeniski samazinot atbalstu un tā vietā aicinot uz viltus sarunām". "Uzskatu, ka tagad ir pienācis laiks apspriest, kā mēs varam ātrāk izkļūt no šīs kara situācijas un panākt mieru," intervijā ZDF izteicies Šolcs. Viņš paudis arī atbalstu Krievijas dalībai otrajā miera samitā. Pirmais samits notika jūnijā Šveicē. Pēc kanclera teiktā, jautājumā par Maskavas klātbūtnes nepieciešamību Berlīne solidarizējas ar Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska nostāju. "Noteikti būs vēl viena miera konference," viņš uzsvēra, tomēr nenorādot konkrētus datumus. Vācijas valdības vadītājs piebilda, ka viņam ar Zelenski bijusi ļoti uzticības pilna saruna.
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
