Vērtējot tikko notikušo Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātu ietekmi uz turpmāko ES ekonomisko politiku, jāsecina, ka izslavētais "labējais pagrieziens" nav noticis un tādējādi radikālas pārmaiņas ES ekonomiskajā un vides politikā nav gaidāmas. 

Par "labējo pagriezienu" Eiropā sāka runāt pēc labējā un ar savu pretimigrācijas un antiislāma retoriku pazīstamā Nīderlandes politiķa Gērta Vildersa vadītās Brīvības partijas negaidītās uzvaras šīs valsts parlamenta vēlēšanās pērn. Ņemot vērā jau desmit gadus ilgstošo ekonomisko migrantu krīzi Eiropā, vadošās elites nespēju vai nevēlēšanos to risināt un pamazām pieaugošo sabiedrisko spriedzi šajā jomā īpaši Vidusjūras valstīs, tika radīts apzīmējums "labējais pagrieziens". Eiropas Parlamenta vēlēšanām bija jākļūst par testu, cik šis apzīmējums atbilst realitātei, un, kā izrādījies – neatbilst vis. Vēlēšanu rezultāti liecina, ka Eiropas politika šobrīd neapšaubāmi virzās no centra pa labi, tomēr nekāds radikāls pagrieziens noticis nav. Drīzāk varētu runāt par parastai demokrātijai raksturīgajām vēlētāju noskaņojuma svārstībām pa labi un pa kreisi no centra.