Lietuvā uzvar sociāldemokrāti

Lietuvas parlamentā vēlēšanās uzvaru svinējuši sociāldemokrāti, kuri jau sākuši sarunas par jaunās valdības izveidi.

Pēc svētdien notikušās vēlēšanu otrās kārtas zināms, ka sociāldemokrāti Seimā, kurā kopā ir 141 vieta, būs pārstāvēti ar 52 deputātiem. Pašreizējā Seima sasaukumā viņiem ir 14 deputāti.

Iezīmējas topošā koalīcija

Vēlēšanās sakāvi cietusi valdošā konservatīvā partija "Tēvzemes savienība – Lietuvas kristīgie demokrāti", kam pašlaik Seimā ir 50 vietas, bet nākamajā parlamenta sasaukumā būs 28. Šādi rezultāti iezīmē konservatīvo premjeres Ingrīdas Šimonītes vadītās centriski labējās koalīcijas valdības beigas. Labēji populistiskā partija "Nemunas rītausma" ar izcīnītām 20 vietām vēlēšanās ierindojusies trešajā vietā. Centriski kreisā Demokrātiskā partija "Lietuvas vārdā" ieguvusi 14 mandātus, bet valdošajā koalīcijā ietilpstošā Liberāļu kustība – 12 mandātus. Ievērojamu kritumu piedzīvojusi Zemnieku un zaļo savienība (ZZS), kas Seimā būs pārstāvēta ar astoņiem deputātiem. Seima vēlēšanās 2020. gadā šī apvienība ieguva 32 vietas, bet vēlāk tā sašķēlās un ZZS pārstāvošais politiķis Sauļus Skverneris nodibināja Demokrātisko partiju "Lietuvas vārdā". Seimā ar mazāku balsu skaitu iekļuvušas vēl vairākas partijas, kā arī neatkarīgie deputāti.

Sagaidāms, ka tieši Skverneļa partija un ZZS kopā ar sociāldemokrātiem veidos nākamo valdību. Šiem trim politiskajiem spēkiem kopā būs neliels vairākums Seimā – 74 mandāti. 

Sociāldemokrātu līdere Vilija Blinkevičūte naktī uz pirmdienu tikās ar Skverneli un ZZS vadītāju Ramūnu Karbauski, lai pārrunātu ar koalīcijas veidošanu saistītos jautājumus. "Tās ir tikai konsultācijas. Viedokļu apmaiņa," viņa pauda žurnālistiem par sarunām ar iespējamajiem koalīcijas partneriem. Apskatnieki norāda, ka starp Skverneli un ZZS joprojām vērojamas saspīlētas attiecības, kas var ietekmēt nākamās valdības veidošanu. Ja abu pušu domstarpības neizdosies pārvarēt, koalīcijai varētu piesaistīt Liberāļu kustību, norāda Lietuvas sabiedriskais medijs LRT. Skvernelis pirms vēlēšanām koalīcijā vēlējās redzēt tieši liberāļus.

Jaunas reformas nesola

Sociāldemokrātu vadītāja Blinkevičūte pēc vēlēšanām uzsvēra, ka partija izcīnījusi "vēsturisku uzvaru". Vēlēšanu rezultāti arī liecinot, ka lietuvieši vēlas "pārmaiņas", norādīja Blinkevičūte. Viņa tomēr īpaši uzsvēra, ka jaunas reformas viņas vadītā partija īstenot neplāno. "Mūsu partijas vēlēšanu programmā ir nepārprotami pateikts, ka "sociāldemokrāti jaunas reformas neplāno", preses konferencē paziņoja Blinkevičūte, kura kopš 2009. gada ir Eiropas Parlamenta deputāte. Lai arī sociāldemokrātu vadītāja iepriekš bija paudusi apņēmību uzņemties valdības vadītājas amatu, vēlēšanu naktī viņa nevēlējās apstiprināt, vai joprojām plāno kļūt par premjeri. "Absolūti visi apstākļi tiks izsvērti, tas viss tiks izvērtēts, un tad tiks izlemts mūsu prezidijā un mūsu padomē," paziņoja Blinkevičūte.

Reaģējot uz vēlēšanu rezultātiem, par atkāpšanos no valdošās partijas "Tēvzemes savienība – Lietuvas kristīgie demokrāti" vadītāja amata paziņojis tās pašreizējais priekšsēdētājs Gabrieļus Landsberģis. 

Viņš arī atteicies no mandāta Seimā. Lai arī svētdien notikušajā vēlēšanu otrajā kārtā Landsberģis zaudēja mandātu vienmandāta apgabalā, pirms divām nedēļām notikušajā vēlēšanu pirmajā kārtā pēc partiju sarakstiem viņš deputāta mandātu bija izcīnījis. "Vēlētāju vēstījums ir diezgan skaidrs gan partijai, gan man personīgi, un nebūtu pareizi to ignorēt," žurnālistiem paziņoja Landsberģis, kurš partiju vada kopš 2015. gada, bet pēdējos četrus gadus ir Lietuvas ārlietu ministrs. Viņš arī nolēmis "paņemt pauzi savā politiskajā karjerā".