Divus gadus pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā nav pamata optimismam, ka šis karš drīzumā varētu beigties, jo Krievijas diktators Putins ir apņēmības pilns turpināt iesākto. Ukraiņu un Rietumu iekšējās nesaskaņas viņš uztver kā vājuma izpausmi, taču Kremlis, līdzīgi kā kara sākumā, pārāk zemu novērtē Ukrainas apņēmību cīnīties līdz uzvarai.

Tajās agrajās rīta stundās pirms diviem gadiem, 2022. gada 24. februārī, kad Ukrainas iedzīvotājus pamodināja Krievijas sāktais karš, daudziem pirmās emocijas bija šoks un neticība, ka Kremļa saimnieks Vladimirs Putins patiešām ir uzdrošinājies ķerties pie neprātīgā plāna, kas paredzēja pakļaut Maskavas varai vairāk nekā 40 miljonus ukraiņu. Drīz vien sākotnējo šoku nomainīja pavisam citas emocijas: dusmas, spīts un liela apņēmība nepadoties. Kara pirmajās dienās Ukrainas tauta izrādīja milzīgu vienotību un apbrīnojamas pašorganizācijas spējas, kas palīdzēja atvairīt okupantu uzbrukumu.

Ukraiņi izturēja

Pirmais kara gads ukraiņiem kopumā bija ļoti sekmīgs, jo Ukraina nosargāja gan galvaspilsētu Kijivu, gan citas lielākās pilsētas, bet rudens pretuzbrukumā atbrīvoja Hersonu un plašu teritoriju Harkivas apgabalā. Kopš tā laika frontes līnija Ukrainā ir mainījusies diezgan minimāli. 

Krievijas karaspēks ar milzīgiem upuriem ir iekarojis dažas Ukrainas mērogiem ne pārāk lielas pilsētas, piemēram, Bahmutu un Avdijivku, taču ir ļoti tālu no Putina izvirzītā mērķa par Ukrainas "denacifikāciju", ar ko viņš saprot likumīgi ievēlētās Ukrainas valdības gāšanu un Maskavai paklausīgas marionešu valdības iecelšanu.