16 °C
ASV prezidents Džo Baidens telefonsarunā pārliecinājis Izraēlas premjerministru Benjaminu Netanjahu nesākt tūlītēju triecienu, lai atbildētu uz Irānas uzbrukumu, ziņo laikraksts "The New York Times", atsaucoties uz divu Izraēlas amatpersonu neoficiāli teikto.
Laikraksts vēsta, ka vairāki Izraēlas valdības locekļi atbalstījuši tūlītēju atbildes uzbrukumu, taču Netanjahu telefonsaruna ar Baidenu un fakts, ka Irānas uzbrukums nav nodarījis nopietnu kaitējumu, pamudinājis prettriecienu neveikt.
Aptauja
Kurš būs nākamais ASV prezidents?
Tomēr laikraksta sarunbiedri nesniedza sīkākas ziņas par Izraēlas un ASV līderu sarunu.
Portāls "Axios", atsaucoties uz avotiem, vēstīja, ka ASV prezidents telefonsarunā ar Izraēlas premjeru pēc Irānas trieciena sacījis, ka Vašingtona neatbalstīs Izraēlas pretuzbrukumu Irānai.
Citā "The New York Times" publikācijā norādīts, ka Baidens un viņa administrācijas pārstāvji apņēmušies novērst konflikta eskalāciju.
Dialogā ar Izraēlu viņi norāda, ka sekmīga aizsardzība pret Irānas triecieniem ir Izraēlas spēku liela stratēģiska uzvara, kas neprasa jaunu atbildes triecienu, teikts rakstā.
Savukārt Izraēlas valdības ministrs bez portfeļa Benijs Gancs sacīja, ka Izraēla atbildēs uz Irānas uzbrukumu, kad būs īstais brīdis.
ISW: Irāna ar kombinēto triecienu meklēja Izraēlas pretgaisa aizsardzības vājās vietas
Irāna veica kombinētu raķešu un dronu triecienu Izraēlai, vadoties pēc Krievijas Ukrainā izmantotās taktikas, lai pārbaudītu Izraēlas pretgaisa aizsardzības sistēmu, tomēr no 120 raķetēm lielākā daļa tika pārtverta, teikts ASV Kara studiju institūta (ISW) analīzē.
Irāna, veicot šādu triecienu, varēja cerēt uz lielāku uzbrukuma efektu, norāda domnīcas eksperti.
Kaut arī triecienam nav bijis cerētā rezultāta, irāņi gūs mācību un strādās pie tā, lai uzlabotu savas spējas pārraut Izraēlas aizsardzību, konstatē analītiķi.
Irānas raķešu un dronu triecienu "pakete" modelēta, vadoties pēc Krievijas Ukrainā vairākkārt īstenoto uzbrukumu taktikas, norāda ISW.
Triecienam bija krietni ierobežotāks efekts, nekā cerēts, un tas varētu būt tāpēc, ka irāņi līdz galam nenovērtēja priekšrocības, kas Izraēlai, salīdzinot ar Ukrainu, ir šādu triecienu atvairīšanā, secina domnīca.
Irāna triecienu veica ar aptuveni 170 droniem, 30 spārnotajām raķetēm un 120 ballistiskajām raķetēm. Dronu palaišana notika labu laiku pirms ballistisko raķešu palaišanas, ļoti iespējams, cerot, ka tās sasniegs Izraēlas pretgaisa aizsardzības "logus" aptuveni tajā pat laikā, kad droni un spārnotās raķetes, norāda ISW analītiķi.
Šādu pieeju Krievija vairākkārt izmantojusi pret Ukrainu.
Šādas triecienu paketes mērķis ir panākt, lai lēnākie droni un spārnotās raķetes novirza pretgaisa aizsardzības spēku uzmanību, tādējādi ļaujot ballistiskajām raķetēm, ko ir krietni grūtāk notriekt, sasniegt savus mērķus.
Irāna, kā noprotams, nav stipri rēķinājusies, ka droni un spārnotās raķetes trāpīs mērķiem, tomēr bija cerējusi, ka tas izdosies krietni lielākam ballistisko raķešu procentam, uzskata analītiķi.
Tomēr no 120 ballistiskajām raķetēm tikai nelielam skaitam izdevās pārvarēt Izraēlas pretgaisa aizsardzību un trāpīt armijas bāzu tuvumā.
Tiesa, ISW uzskata, ka Irāna no 13. aprīļa trieciena gūs mācību, ko tā spēs izmantot krietni veiksmīgākiem triecieniem nākotnē.
Visticamāk, triecieni palīdzēja Irānai apzināt Izraēlas pretgaisa aizsardzības sistēmas stiprās un vājās vietas.
Irāna arī varētu dalīties ar Krieviju ar mācībām, ko tā guvusi šī trieciena gaitā.
Irānas spējas pat ar lielo ballistisko raķešu nelielu skaitu pārvarēt Izraēlas pretgaisa aizsardzības sistēmu raisa nopietnas bažas par Izraēlas drošību.
Krievijas triecieni Ukrainai liecina, ka pat ar nelielu skaitu precīzu triecienu svarīgākajiem enerģētikas un citas infrastruktūras objektiem var izraisīt būtiskas sekas.
Izraēlai un tās sabiedrotajiem pēc šīs veiksmīgās aizsardzības nevajadzētu ieslīgt pašapmierinātībā, norāda ISW.
