Ir vērts salīdzināt pirms divsimt gadiem zīmētās pasaules impēriju kartes ar mūsdienu kartēm, lai redzētu, cik lielas pārmaiņas ir notikušas. 

Tomēr ir kāda impērija, kurā gandrīz nekas nemainās. It kā tā visu laiku atrastos kaut kādā mūžīgā sastinguma zonā. Paši krievi par savu valsti saka – tajā nemitīgi notiek dzemdības, tikai nekas tā arī nevar piedzimt. Eiropā un Amerikā cilvēki domā, kā dzīvi uzlabot, mēģina un kļūdās, kamēr Krievijā prāti gadsimtiem nodarbināti ar to, kā uzlabot sevi, neko savā apkārtnē nemainot, un rezultātā sanāk riņķot pa apli. Varai tāds aplis ir izdevīgs, jo nodrošina kontroli.

Citā klimata zonā tagad nonāk arī tie, kas agrāk nebija domājuši Krieviju pamest. Bēgot no represijām un mobilizācijas, viņi nokļūst valstīs ar atšķirīgu politisko un attiecību kultūru un pilnīgi citiem kultūras kodiem, kur, izrādās, nav nekā kopīga ar Krievijā gadu desmitiem dzirdētiem briesmu stāstiem par Rietumiem.