Politiskie procesi, tēlaini sakot, norit divās plūsmās. Pirmā ir ikdienas ņirboņa ar paziņojumiem, komentāriem, ierakstiem sociālajās platformās. Otrā – mazāk pamanāmi, toties, iespējams, būtiskāki procesi. Nacionālās apvienības (NA) vadītāja Raivja Dzintara lēmums pēc četrpadsmit gadu ilga perioda šajā statusā vairs uz to nepretendēt ir labs iemesls padomāt par otrās plūsmas sadaļām.

Lai gan mēs bieži smejamies (vai dusmojamies) par to, ka "kur divi latvieši, tur trīs partijas", ne mazāk sarežģītas ir attiecības starp ļaudīm pašās partijās, un šādā kontekstā no svara ir partijas vadības spēja dažādos spārnus līdzsvarot un samierināt. 

Lai gan nacionāļi var šķist pat garlaikojoši viendabīgi, zinošāki cilvēki atgādina, ka attiecības starp NA izveidotājiem – tēvzemiešiem un "Visu Latvijai" – ne vienmēr ir bijušas gludas. 

Vienkāršoti izsakoties, ietekmīgās NA Rīgas nodaļas saknes vairāk meklējamas vecajos tēvzemiešos, kuri ar vislatviešiem apvienības galvgalī bija gatavi arī pastrīdēties.