Demokrātiski ievēlētas pašvaldības domes atlaišana ir galējais līdzeklis, ko var izmantot, ja pašvaldība nav rīcībspējīga un nespēj veikt savas funkcijas – ja tā trīs reizes pēc kārtas nav sanākusi uz sēdēm kvoruma trūkuma dēļ, divu mēnešu laikā nav ievēlējusi domes priekšsēdētāju vai veikusi atkārtotus un būtiskus Satversmes, likumu vai citu normatīvu pārkāpumus. 

Uz trešā iemesla pamata valdība ir rosinājusi Rēzeknes domes atlaišanu, kas, juristu ieskatā, "ir ar augstu tiesvedības risku". Konceptuāli Saeima šo likumu atbalstīja.

Taču drīz uz domes atlaišanas sliekšņa var nonākt vēl viena pašvaldība – Jelgavas novada dome –, ja tā līdz nedēļas beigām nevarēs vienoties par jauna priekšsēdētāja ievēlēšanu. Tad šāda ierosinājuma pamats var izrādīties juridiski spēcīgāks, ja vien Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija 

(VARAM) vēlētos izmantot tai likumā paredzēto iespēju, ko tā var darīt, bet tiklab VARAM var arī nereaģēt uz to, ka domi vada cilvēks, kam nav vairākuma uzticības. 

Jāatgādina, ka Dundagas novada domi iepriekšējā sasaukumā VARAM ierosināja atlaist tikai pēc tam, kad tās rīcībnespēja bija acīmredzama, jo nebija ne priekšsēdētāja, ne vietnieka, kas varētu pildīt mēra pienākumus, bet deputāti cits pēc cita nolika mandātu, kamēr nebija vairs neviena, kas varētu ieņemt viņu vietu. Toreiz atbildīgais ministrs Artūrs Toms Plešs ("LA") vispirms bija nosūtījis pašvaldībai vairākas brīdinājuma vēstules un sasaucis novada domes ārkārtas sēdi.