Kad šopirmdien devos uz Piebalgas novadu, lai veidotu reportāžu par Piebalgas un Jaunpiebalgas iedzīvotāju antropoloģiskās izpētes projektu, nezināju, ka aizies tik tālu – arī man piedāvās izģērbties līdz apakšbiksēm, pašu izmērīs un beigās mani – latgaļa un kurzemnieces dēlu, dzīvojošu Ķekavā – pieskaitīs Piebalgai...

Bet vispirms par pašu projektu. Iedzīvotāju dalība ir brīvprātīga. To veic Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) pētnieki, un mērķis ir izpētīt Piebalgas kultūrvēsturiskā novada iedzīvotāju antropoloģisko raksturojumu un salīdzināt to ar mērījumiem, kas veikti pagājušā gadsimta 30. gados. Cilvēkus izmēra dažādi. Nosaka cilvēka kustību aparāta, sirds–asinsvadu un elpošanas sistēmas indikatīvo veselības stāvokli. Tāpat cilvēks uzzina dažus datus par savu veselību un sagaidāmajām veselības problēmām. Vienlaikus izpētīs arī demogrāfiju, mobilitāti, piesaisti novadam, kopīgās raksturīgās iezīmes, izcelsmi. Personas dati tiek anonimizēti, un tie būs pieejami slēgtai pētnieku grupai, tie nebūs pieejami ne ģimenes locekļiem, ne darba devējam, ne apdrošinātājam, tikai pašam pētījuma objektam. 

Vēl pats pētījuma objekts saņems arī analīzi par savu veselības stāvokli un iespējamiem veselības riskiem.

Pētījuma veicēji arī informē, ka kopā plānots iesaistīt 500 Jaunpiebalgas un Vecpiebalgas iedzīvotāju, tajā skaitā arī vēsturiskā pētījuma dalībniekus – esot atrastas jau četras sievietes, kuras tika mērītas 1937. gadā.

Ko pēta pētnieki

Kāpēc to visu vajag darīt, jautāju pētījuma vadītājam RSU Anatomijas un antropoloģijas institūta profesoram Jānim Vētram.