Dēvēt dažu "Progresīvo" partijas biedru savstarpēju sakašķēšanos tviterī par partijas šķelšanos būtu pārspīlēti, taču vienlaikus tas nedaudz ieskicē šī politiskā virziena kopējo problēmu. 

Lai nekļūtu par politiskiem margināļiem un pilnīgiem dīvaiņiem, šāda veida partijām tomēr jācenšas spēlēt pēc pieņemtajiem politiskās uzvedības noteikumiem, kas citstarp, piemēram, paredz neizrādīt antisemītisku vai nepārprotami komunistisku pozīciju, neiet uz konfrontāciju ar tiesībsargājošām iestādēm un tamlīdzīgi. Tikmēr liela daļa to atbalstītāju sagaida tieši šādu politisko uzvedību un izjūt vilšanos, ja to nesaņem. Iespējams, Latvijā šī dilemma nebūtu tik liela, jo līdz mums šīs pasaules tendences ("klimata streiki" un mākslas darbu bojāšana šo mērķu vārdā, dažādas pret Izraēlu un ebrejiem vērstas agresīvas akcijas, aktīva līdzdarbība migrantu uzņemšanā u. c.) līdz šim nokļuvušas drīzāk samākslotu kopiju formātā un lielas ietekmes sabiedrībā tām nav. Toties par to ļoti deg daļa "Progresīvo" biedru, un, šķiet, te briest neapmierinātība, ka partija neizmanto savas pozīcijas valdošajā koalīcijā, lai politiski ietekmētu situāciju vai vismaz izrādītu savu īpašo stāju.