Pagājušajā nedēļā Saeima pieņēma lēmumu, kas uz "airBaltic" un "Rail Baltica" fona kādam, iespējams, paslīdējis garām, taču tam būs tālejošas sekas, turklāt to būs grūti izskaidrot sabiedrībai.

Runa ir par 5. septembra Saeimas lēmumu, ar kuru tika noraidīts priekšlikums paredzēt kriminālatbildību par aizliegtu vienošanos jeb karteļiem publiskajos iepirkumos. Tātad saglabājas iepriekšējā situācija – par karteļiem sodu saņem uzņēmumi, bet fiziskajām personām, tām, kas tieši iesaistītas karteļu vienošanās slēgšanā, atbildības nav un nebūs nekādas. Savukārt ja par karteļiem piespriestie sodi izrādās pārāk lieli, tad uzņēmumus, kas parasti ir sabiedrības ar ierobežotu atbildību, ir relatīvi viegli "aizlaist uz maksātnespēju", kā dēļ valsts nevar saņemt pietiesāto aizliegtās vienošanās radīto zaudējumu apjomu. Šķiet, ka Latvijā ir pārāk daudz cilvēku, kas labi dzīvo no šādas sistēmas un nebūt nevēlas to mainīt.

Karteļi jau ilgāku laiku tiek uzskatīti par lielāko draudu konkurencei Latvijā. 

Periodā no 2015. līdz 2020. gadam Latvijā tika atklātas 13 nelikumīgas karteļu vienošanās, kurās bija iesaistīti 64 uzņēmumi. Par šiem karteļiem tika piespriesti 3,5 miljonus eiro lieli sodi. Karteļi šajā periodā tika atklāti gandrīz visās ekonomikas nozarēs. Dažos pēdējos gados ziņojumi par atklātiem karteļiem gājuši mazumā, bet tas drīzāk liecina par to, ka nelikumīgajos darījumos iesaistītie kļuvuši piesardzīgāki, nevis par to, ka vienošanos kļuvis mazāk. Katrā ziņā tieši 2021. gadā tika publiskots līdz šim skaļākais un skandalozākais nelikumīgas vienošanās gadījums, kas skāra ilgstošu šādu darījumu praksi būvniecības nozarē. Taču iedomāties, ka ar šo pieķeršanu aiz rokas problēma būs atrisināta, ir panaivi. Vēl divus gadus pirms šiem atklājumiem Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Normunds Grīnbergs bija norādījis: