Katram no mums dzīvē gadījies nest pa kāpnēm dīvānu vai skapi. No personīgās pieredzes zinām, ka ne katru mēbeli iespējams iedabūt, piemēram, trešā stāva dzīvoklī. Izdošanās atkarīga no vairākiem parametriem – kāpņu platuma un griestu augstuma, mēbeles izmēra un formas. Arī no pašu nesēju apķērības, kuri prot nesamo objektu izgrozīt cauri kāpņu telpai. 

Tāpēc tā saucamā "dīvāna problēma" jau kopš seniem laikiem interesē arī matemātiķus. 1966. gadā kanādiešu matemātiķis Leo Mozers noformulēja šādu uzdevumu: kāds ir lielākais iespējamais laukums plakanai figūrai, ko var izdabūt cauri Г veida koridoram, kurā divi gaiteņi saduras savstarpēji taisnā lenķī? 

Šādi koridori ir daudzos dzīvokļos arī Latvijā. Tas var izklausīties neticami, bet precīzs šīs problēmas atrisinājums parādījās tikai pirms dažām nedēļām. To atrada Dienvidkorejas matemātiķis Džineons Beks. Viņš pierādīja: ja koridora platums ir viens metrs, maksimālais izbīdāmās figūras laukums ir 2,2195 kvadrātmetri. Nosacītais "dīvāns" šajā gadījumā ir figūra ar noapaļotiem stūriem un pusapļa veida iegriezumu vienā sānā, kas bīdīšanas laikā apliecas ap koridora aso stūri. Mēģinājumi pārvietot lielāku mēbeli beigtos ar neveiksmi, ar iesprūšanu jeb, izsakoties sarunvalodā, ieklemmēšanos.