Žogs iezīmē teritoriju un palīdz to aizsargāt. Žogs ir pirmais, kas sagaida ciemiņu un stāsta par saimniekiem... Ja žogs ir stiprs un stalts, tāda būs arī saime. 

Noteikumi

Žogu veidojot, vispirms jārēķinās ar katras pašvaldības saistošajiem noteikumiem. Rīgā žogs, kas atrodas ielas malā, nedrīkst būt augstāks par 1,8 metriem, un tā caurredzamībai jāsasniedz vismaz 30%. Tas nozīmē, ka kopējais spraislīšu platums attiecībā pret spraugu platumu kā minimums ir septiņi pret trīs. Spraugas var būt tik lielas, cik vien īpašnieks vēlas. Piemēram, stiepļu žogā spraugas būs stiprā dominantē. Arī krāsojums jāpieskaņo ēkai un blakusesošā zemesgabala žogam. Vēl viena risināma lieta ir saskaņošana ar kaimiņu. Ja žogu grib būvēt uz abu teritoriju robežas, jāsaprot, ka teritorija pieder abiem un kaimiņa atļauja ir nepieciešama. Citādi ir, ja būvē žogu uz savas zemes, tad kaimiņa atļauja juridiski nav nepieciešama, bet neliela diplomātiska informēšana tikai veicinātu labas attiecības.

Drošība

Žogs ir daudzfunkcionāla konstrukcija. Tas samazina apkārtējo troksni, aiztur putekļus, limitē garāmgājējiem skatu uz mājas pagalmu. Tomēr senākā un svarīgākā žoga nozīme ir drošība un kontrole. Jau senie latvieši savu māju un piļu aizsardzībai izmantoja palisādes – žogus, ko veidoja no zemē ieraktiem, labi aptēstiem stāviem baļķiem, kuru augšējie gali tika nosmailināti. Tādi stāvžogi apjoza gan pilskalnus, gan lauku ķoniņu sētas.