No 42 pašvaldībām, neskaitot Rīgu, kur darbojas apkaimju biedrības, vietējo kopienu iedzīvotāju padomes ir izveidotas tikai 15 pašvaldībās, no kurām vienā padomes savu darbību sāks nākamā gada 1. janvārī. 

Par to Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas rezultātu izvērtēšanas apakškomisijas deputātus pagājušajā nedēļā informēja Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretāra vietniece Ilze Oša. Pašvaldības to nolikumos brīvi nosaka padomju veidošanas kārtību, kompetenci, kā arī pilnvaru termiņu, kas dažos gadījumos ir uz esošās domes pilnvaru laiku.

Tādu institūciju likumā paredzēja, lai novados attālāko teritoriju iedzīvotāji varētu ietekmēt domes lēmumus vai vismaz būtu sadzirdēti, jo ne no visiem pagastiem domēs ir ievēlēts kāds deputāts. Dome var ņemt vērā, bet var arī neņemt vērā padomes viedokli, jo tām ir tikai konsultatīvs raksturs. Tāpat likums nenosaka, ka pašvaldībām būtu obligāts pienākums izveidot padomi, atgādināja I. Oša. Pašvaldību sniegtā informācija apakškomisijas sēdē atklāja, ka aktīvākas iedzīvotāju padomju veidošanā ir Latgales pašvaldības – Rēzeknes novadā un Līvānu novadā tādas darbojās jau pirms 2021. gada reformas.