Sabiedrības reakcija: ja jau ir konstatēta nepamatota līdzekļu izšķērdēšana, tad, lūdzu, lai atbildīgie attiecīgās summas atmaksā valsts budžetā.

Pērn rudenī, kad tikai sāka attīstīties bijušā premjera Krišjāņa Kariņa izšķērdīgo lidojumu skandāls, visi iesaistītie bija, ja tā var teikt, vienota fronte, kas viens otru piesedz, darbojas saskaņoti un stingri pieturas pie scenārija. Tagad tas viss strauji sācis brukt – brīdī, kad spēlē iesaistās Ģenerālprokuratūra, nevienu vairs neinteresē kopējā aina, bet tas, kā paglābt pašam savu ādu.

Taktika izšķērdības piesegšanai jau no paša sākuma bija diezgan primitīva, taču nevarētu teikt, ka bezcerīga. Pirmkārt, neko nestāstīt, bet, ja tomēr nākas, tad ļoti minimālās devās. Kas zina, varbūt jautājumi apsīksies un viss drīz aizmirsīsies... Otrkārt, novirzīt sarunu uz citām tēmām, vēlams politiski vispārīgām, kur var izplūst garās apcerēs, kas beigās novestu pie tā paša – tēma lēnām izplēnētu. Pirmais uzdevums bija Valsts kancelejas un tās vadītāja Jāņa Citskovska ziņā. "Latvijas Avīze" bija pirmais medijs, kur parādījās informācija par Kariņa lidojumiem ("Kariņa lidojumi izmaksājuši dārgi", Raivis Šveicars, 27.10.2023.), taču tolaik publikācija atklāja tikai ļoti nelielu daļu no tās kopējās ainas, kuru tagad esam ieraudzījuši Valsts kontroles ziņojumā.