10. jūlija vakarā Senās mūzikas festivāla koncertā Rīgas Mazajā ģildē gluži kā ar laika mašīnu varēšot nokļūt kādā Francijas baroka laika pilī. Uz turieni klausītājus aiznesīs mūzikas skaņas, ko rada instrumenti, kuru stīgas, lociņi un skaņojums atbilst visiem 17. un 18. gadsimta standartiem.

Izsmalcināto vēsturisko gaisotni ar franču baroka meistardarbiem uzburs vadošā Latvijas klavesīniste Ieva Saliete un daudzpusīgā vijolniece Agnese Kanniņa, traversflautiste Vita Rozēna-Gaļicka un baroka čelliste Māra Botmane, tenors Ansis Bētiņš un soprāns Dārta Liepiņa. 

Jautājot par senās mūzikas redzējumu mūsdienu kultūrtelpā, "Latvijas Avīze" uz sarunu aicināja koncerta idejas autori, "Sinfonietta Rīga" II vijoļu grupas un baroka orķestra "Collegium musicum Rīga" koncertmeistari, JVLMA Senās mūzikas katedras docenti Agnesi Kanniņu.

Kāds būs iecerētais franču baroka koncerts?

A. Kanniņa: Atskaņosim 17. gadsimta beigu un 18. gadsimta sākuma mūziku. Līdz šim franču baroks skanējis salīdzinoši mazāk. Klausītājiem tas nav gluži tik vienkāršs un uzreiz saprotams kā itāļu, piemēram, komponista Antonio Vivaldi skaņdarbi, kura mūzika ir labi pazīstama, vienkārša, spoža un ekstraverta. Franču mūzikā vairāk sastopamas nianses, intravertums. Tiesa gan, franču mūzikā ir arī daudz izņēmumu un itāļu ietekmes. Programmu veidojām tā, lai franču baroka mūziku varētu parādīt iespējami daudzpusīgi, jo mums šķiet, ka klausītājs ir jāizglīto.