“Maizes un kūku cepšana man ir gluži kā meditācija, kā prāta atslodze pēc intensīvā darba skolā,” savu aizraušanos raksturo Dobeles Valsts ģimnāzijas vēstures skolotāja Aija Prokopova.

Pārņem iepriekšējo paaudžu pieredzi

Parasti mamma un vecmāmiņas ir tās, kuras mums daudz ko iemāca – arī dažādus kulināros meistarstiķus. “Mana vīra vecmāmiņa bija ļoti vieda, arī prasmīga saimniece, savā mūžā izcepusi neskaitāmas kūkas. Es bieži viņu iztaujāju, kā izcept vai pagatavot to un to. Šie padomi patiesībā ir visvērtīgākie, jo balstīti uz pašas saimnieces un vēl iepriekšējo dzimtas sieviešu pieredzi,” uzskata Aija Prokopova.

Tagad kūku cepšana ir viens no viņas vaļaspriekiem. “Par to jāsaka paldies vīra vecmāmiņai. Ja ko nezināju vai nepratu, varēju viņai paprasīt padomu. Iespējams, tāpēc man vairāk patīk cept dažādas plātsmaizes un kārtīgas lauku tortes ar biezām biskvīta kārtām un vārīto krēmu starp tām, nevis modernās snikerkūkas un tamlīdzīgās,” atklāj Aija. “Nedēļas nogalēs parasti ģimenei kaut ko uzcepu, bieži vien tā ir Memmes ābolkūka. Šāds nosaukums ir par godu vīra vecmāmiņai, kuru saucām par memmi.”