1913. gada 23. augustā. Pirms 110 gadiem, pie 1900. gadā ierīkotās Kopenhāgenas ostas promenādes jeb "Langelinie" atklāja tēlnieka Edvarda Eriksena pēc literāta Hansa Kristiana Andersena pasakas motīviem veidoto "Mazās nāriņas" bronzas figūru. Tā kā nāriņas tēls uz akmens ir tikai 1,25 metrus augsts, tad atzīts par vienu no izmēros mazākajiem mākslas darbiem, kam bijis lemts kļūt par pasaulē plaši atpazīstamu kādas galvaspilsētas simbolu.

Reklāma

Par tā tapšanu jāpateicas dāņu alusdarītavas "Carlsberg" īpašniekam un mecenātam Karlam Jakobsenam. Uzņēmējs 1909. gadā bija tādā sajūsmā par balerīnas Elenes Prikes uzstāšanos Kopenhāgenas Karaliskā teātra izrādē "Mazā nāriņa", ka pasūtīja tēlniekam Eriksenam viņas atveidu nāriņas veidolā. Jāņem gan vērā, ka Prike atteicās pozēt Eriksenam kaila, tādēļ Kopenhāgenas simbolam ir balerīnas galva, kamēr kā ķermeņa modelis kalpoja tēlnieka dzīvesbiedre Elīne. 

Turklāt ostas promenādē uzstādīja Eriksena darba kopiju, bet oriģināla atrašanās vieta publiski tā arī nav izpausta. 

Vien zināms, ka tas ir pasūtītāja mantinieku īpašumā. Tikmēr ostmalas nāriņas tēls jau tūdaļ pēc uzstādīšanas ieguva milzu popularitāti. Diemžēl simbola loma noteikusi arī to, ka kopš pagājušā gadsimta 60. gadiem "Mazā nāriņa" regulāri cieš no vandalisma un kļūst par dažādu akciju objektu. Tā ir daudzkārt apķēpāta un nokrāsota, tai pat atkārtoti nozāģēta galva un 2003. gadā kāds ļaundaris mēģināja uzspridzināt figūru, nogāžot to no akmens. Tomēr nāriņas tēls allaž atjaunots. Tai visā pasaulē ir vairāk nekā desmit kopiju un ir arī Kopenhāgenas "jūras jaunavas" iedvesmoti cita vēstījuma, taču tajā pašā laikā līdzīgi atdarinājumi, piemēram, Napīrā Jaunzēlandē un Vankūverā Kanādā.

Jaunais Rīts, 1923. gada 23. augustā

Laika parādība. Mums Liepājā ir iestādes, kurās nosit veltīgi laiku, iztērē naudu un galu galā notrulina nervus ar dažādiem pikantiem skatiem. Tie ir Liepājas kinomatogrāfi. Kinomatogrāfs, ja viņu lieto ziniskiem nolūkiem, ir kā pamācoša iestāde, bet bēdīgie kino īpašnieku piedzīvojumi tos padarījuši par gara izvirtības perēkļiem, jo uz ziniskām izrādēm publikas trūkst, bet uz pikantām izrādēm, kur izrāda sievas vai līgavas, vai vīra neuzticību un dažādus divdomīgus skatus, tur publikas, sevišķi jaunatnes, vai biezs, kādēļ kino īpašnieki no tādām izrādēm izsit cenu, bet mūsu jaunatni garīgi sakropļo. 

Opera maz apmeklēta, teātris tāpat, bet tai pašā laikā kino pārpildīts. Tas nozīmē mūsu jaunatnes gara apstākļus. 

Patlaban Liepājā atver jaunu jaunatnes postītāju Graudu ielā. Derētu vecākiem vairāk piegriezt vērības un bērnus bez skolotāju pavadības kino izrādēs nelaist. Un skolotājiem būtu pienākums gādāt, lai bērni redz tikai nopietnas kino izrādes.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.