1933. gada 22. augustā.Pirms 90 gadiem Rīgas pilsētas galva Hugo Celmiņš un Latvijas Dzelzceļa virsvaldes direktors Kārlis Bļodnieks svinīgā ceremonijā atklāja dzelzceļam, kā arī cita veida braucējiem un kājāmgājējiem domāto tiltu pār Mīlgrāvi. Tā pirmo reizi tika izveidota sauszemes satiksme starp Vecmīlgrāvi, Vecāķiem un Rīgu.

Reklāma

Jāpiebilst, ka neoficiāli braucēji un gājēji tiltu izmantoja jau kopš jūnija vidus. Inženiera Kārļa Dzeņa projektētā 225 metrus garā un sešus metrus platā būve tapa trīs gadu laikā un galvenokārt bija paredzēta jaunbūvētajai Rīgas–Rūjienas dzelzceļa līnijai. Sākotnējā ideja bija līniju laist pāri purvainajam apvidum aiz Ķīšezera, taču 1928. gadā Rīgas pašvaldība panāca, lai Latvijas valdība piekristu mainīt trasi un iztērētu papildu 3–4 miljonus latu, reizē nodrošinot Vecmīlgrāvja un Vecāķu iedzīvotājiem iespējas jebkādos laika apstākļos tikt uz Rīgu. Tiltu būvēja ar dzelzceļa sliedēm un braucamo daļu vidū un ietvēm gar malām. Segumu veidoja no biezām koka plankām. Kopņu metāla konstrukcijas kredītā izgatavoja tradīcijām bagātajā metalurģijas uzņēmumā Vitkovicē Čehoslovākijā, kur tolaik mēdza pasūtīt konstrukcijas arī citiem Latvijas dzelzceļu tiltiem. Tilta vidējā daļa bija izgriežama. Spēja izlaist cauri kuģus tika izvirzīta par obligātu prasību. Perspektīvie plāni paredzēja iespēju Rīgas ostas vajadzībām izmantot arī Mīlgrāvim tuvo ezera daļu. Izgriešana ar elektrodzinēju prasīja sešas minūtes.

Tilta atklāšanas dienā uz izgriežamās daļas "vizināja" pasākuma viesus. Tiesa, turpmākajos gados izrādījās, ka sistēma mēdz niķoties, kavējot vilcienu satiksmi. 

Prese priecājās, ka Vecāķi pēc tilta uzbūvēšanas kā pludmale un kūrorts piedzīvošot strauju uzplaukumu, taču, no otras puses, arī skuma, ka nu šīs pludmales vairs neskaitīšoties "klusas".

Otrā pasaules kara laikā Mīlgrāvja tiltu saspridzināja. Pēc atjaunošanas no sākotnējā līdz mūsdienām saglabājies maz, taču vecie balsti, arī apaļais, uz kura balstījās izgriežamais posms, vēl labi sazīmējami.

Latvijas Sargs, 1923. gada 22. augustā

Par dzelzceļnieku nelaipnību un nekorektu izturēšanos pret publiku dzelzceļu virsvaldē arvien vēl ienāk sūdzības. Lai to novērstu un nedotu iemeslu dažu nepiederīgu darbinieku dēļ apvainot visu dzelzceļnieku saimi, dzelzceļu virsvalde uzdod visiem darbiniekiem izturēties pret publiku pieklājīgi, pakalpīgi, dodot laipnā kārtā paskaidrojumus. Savukārt no publikas jāprasa dzelzceļlikumu un noteikumu ievērošana un izpildīšana. Tie darbinieki, kuri pēc savas vispārējās attīstības un rakstura īpašībām nav piemēroti publikas apkalpošanai, pārceļami uz citām vietām, bet iesniegtās sūdzības pamatīgi izmeklēs.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.