1933. gada 12. oktobrī. Pirms 90 gadiem dažāda saimnieciska rakstura jautājumiem piesātinātas valdības sēdes laikā ap plkst. 16 pēkšņi palika slikti valdības vadītājam Ādolfam Bļodniekam (1889–1962). Tā kā Latvijas valdības sēdēs nekad agrāk nekas tāds nebija gadījies, notikušajam un arī Bļodnieka veselības stāvoklim pievērsa lielu, lielu uzmanību. Preses versijas atšķīrās.

Reklāma

"Pēdējā Brīdī" apgalvoja, ka premjers no Jaunsaimnieku un sīkgruntnieku partijas sēdes laikā noģībis un kolēģi viņu nogādājuši uz dīvānu blakustelpā. Savukārt "Jaunākās Ziņas" stāstīja, ka Bļodnieks pats, "uznākot sirds vājumam, atstāja sēdi, lai atgultos blakus istabā uz dīvāna". Beigās izrādījās, ka premjeram sēdes laikā slikti bija palicis pat divreiz, taču pēc pirmās reizes viņš bija ātri atžirdzis un vēlējies apspriedi turpināt, taču pēc atgriešanās drīz sekojusi otrā vājuma lēkme. Uz notikuma vietu izsauktais Bļodnieka ārsts doktors Artūrs Eicens presei stāstīja: "Tikko atsteidzos uz kabineta sēžu zāli, [ministru] prezidents bija ļoti nevarīgs, bāls un pulss gandrīz bija apstājies. 

Tūliņ izdarīju iešļircinājumus, kuri palīdzēja traucējumiem māgā izkliedēties. Novājināts bija sirds muskulis. Tas cēlās no pārpūlēšanās un nepareizas diētas ieturēšanas.

 Cik zinu, īsi pirms sēdes prezidents ātri bez apdomas, tajā pat laikā runājot pa telefonu, ieēda trīs sviestmaizes. Svaigā nesagremotā maize radīja traucējumus māgā, un līdz ar to radās spiediens uz sirdi." Eicens uzsvēra, ka premjeram nav sirdskaites, taču ir citas veselības problēmas, piemēram, nierakmeņi: "Pie tam pa lielākai daļai tad, kad netiek ieturēta diēta. Kad uznāk vājuma brīži, tad prezidents ir ļoti uzmanīgs, bet, kad jūtas vesels un spirgts, tad dažreiz kā jau visi cilvēki aizmirstas." Laikraksts "Pēdējā Brīdī" atgādināja, ka Bļodnieka veselībai sākušās problēmas pēc tam, kad 1905. gada revolūcijas notikumu laikā viņu ar durkļiem sadūra soda ekspedīcijas kazaki. Tā kā lēkmē nebija vainīga sirds, jau nākamajā dienā premjers jutās samērā labi, taču vēl dažas dienas palika mājās, darbā atgriežoties 16. oktobrī.

Kurzemes Vārds, 1923. gada 12. oktobrī

Vēsturiskas motorlaivas pārdošana. Pagājušā nedēļā kara ostas darbnīcas pārdeva angļiem vēsturisko motorlaivu, kura tagad bija nosaukta par "Spīdolu". Ar minēto motorlaivu 1903. gadā, kad tika iesvētīta pareizticīgo katedrāle Liepājas kara ostā, pie kuras iesvētīšanas bija atbraucis Krievijas toreizējais cars Nikolajs II, tas braucis no kara ostas uz Liepājas tirdzniecības ostu, kur tilta galā izsēdies un tad braucis uz Kūrmāju, tā saukto "Ķeizara paviljonu". Pasaules kara priekšvakarā minēto motorlaivu toreizējais admirāls Kisels-Sagoranskis licis kara ostā nogremdēt līdz ar 100 000 šautenēm. Okupācijas laikā vācieši izcēluši i motorlaivu, i šautenes. Laiva no angļiem iegūta kā vēsturiska vērtība.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.