1933. gada 10. oktobrī. Pirms 90 gadiem stājās spēkā 28. septembrī Ministru kabineta pieņemtie papildinājumi Likumā par biedrībām, savienībām un politiskām organizācijām. Likuma pirmais pants noteica: "Pie politiskām organizācijām nevar pastāvēt sporta, fiziskās audzināšanas vai kārtības sargu iestādījumi, neatkarīgi no to nosaukuma, bet pie biedrībām un savienībām nevar pastāvēt kārtības sargu iestādījums."

Reklāma

Papildus tam biedrību un savienību biedriem tiesības nēsāt "kaut kāda veida formas tērpu, dažādas nozīmes (cepures ar nozīmēm, uzplečus, zīmotnes, jostas, plecu siksnas, rokas saites, uzšuvumus un tamlīdzīgi) vai citus tamlīdzīgus apzīmējumus, tērpus vai to daļas, kas ar savu veidu varētu būt par norādījumu tam, ka attiecīgā persona pieder pie zināmas organizācijas, kā arī izgatavot un lietot karogus", turpmāk varēja piešķirt vienīgi iekšlietu ministrs. Par likuma pārkāpšanu draudēja kriminālatbildība. Jauno normu izstrādi visvairāk iedvesmoja bēdīgā Vācijas pieredze, kur ielu sadursmes bija rīkojuši savās formās tērptie nacistu un komunistu piekritēji. 

Likuma mērķis bija nepieļaut, lai politiskās partijas organizētu savas "armijas" "juku un nemieru" izraisīšanai. 

Citējot Saeimas sekretāru, Demokrātiskā centra deputātu Jāni Breikšu, "pārmērīgie formu plūdi noved pie nevēlamiem asumiem un veicina naida kultivēšanu starp dažādiem iedzīvotāju slāņiem". Latvijas gadījumā tas vispirms attiecās uz sociāldemokrātu struktūru "Strādnieku sports un sargs" jeb "siseņiem". Tāpēc parlamentā pret jaunajām normām nikni uzstājās sociāldemokrāts Bruno Kalniņš, kurš apgalvoja, ka bez kārtības sargu vienībām neesot iespējams noturēt ne lielāku mītiņu, ne demonstrāciju un neesot taisnīgi, ka likumu attiecina arī uz demokrātiskām organizācijām, nevis tikai fašistiem. Vairums Saeimas deputātu tomēr uzskatīja, ka šāds likums ir pareizs. Tikmēr radikālnacionālā "Pērkonkrusta" organizācijas biedri apgalvoja, ka uz viņiem likums nemaz neattiecas, jo nēsāt vienkārši pelēku kreklu taču nevarot aizliegt. Tiesa, drīz šo organizāciju vispār aizliedza. 

Formas ļāva paturēt skautiem, gaidām un vēl dažām jaunatnes organizācijām, kuras kvalificēja kā apolitiskas. 

Pieļāva arī studentu korporāciju cepures un krāsu lentes.

Latvijas Vēstnesis, 1923. gada 10. oktobrī

Rīga. Ielu apgaismošana ar elektrību. Ielu apgaismošanas darbi veicas sekmīgi arī pilsētas nomalēs: Āgenskalnā un Torņakalnā. Koka stabi apgaismošanai daudz ielās jau uzstādīti. Pirmdien pie stabiem sāka piekārt armatūras. Līdz oktobra beigām būs visur izvilkti jau gaisa vadi. Gaisa vadu dēļ stabu rindas iznākušas gan pabiezas, bet lampas nāk tikai uz katru otro stabu. Vadus pieslēgs Pārdaugavā pie transformatoriem. Pilsētā vairākās vietās uzlabo gaismas spēku, apmainot lampas, kuras atrodas viena no otras uz lielāka attāluma, pret lampām ar lielāku sveču gaismu – 1500 svecēm. Šogad pabeigs ievest elektrisku apgaismošanu visur tur, kur tas pēc pilsētas apgaismošanas plāna triju gadu laikā bij paredzēts.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.